Bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums un vecāku pabalsta apmaksas periods ir divas atšķirīgas lietas. Ne vienmēr vecāku pabalsta saņemšanas periods sakritīs ar darba devēja piešķirto bērna kopšanas atvaļinājuma periodu. Izvēloties vecāku pabalsta kopējo periodu uz 13 vai 19 mēnešiem, abos gadījumos, ja bērna kopšanas atvaļinājums darbā ir pieprasīts uz pusotru gadu, būs periods, kurā vecāks turpinās izmantot atvaļinājumu, bet vecāku pabalsta izmaksa jau būs izbeigta.

Pie darba devēja katram no vecākiem ir tiesības uz vienu gadu un sešus mēnešus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, kuru var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar vecāku pabalstu atvaļinājums ir saistīts tikai tādā veidā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā izmaksā, ja tā saņēmējs atrodas darba devēja piešķirtajā atvaļinājumā. Ja darba devējam pieprasa visu likumā noteikto bērna kopšanas atvaļinājumu, darbā agrāk nav jāatgriežas. Tomēr var izvēlēties atgriezties darbā arī agrāk – uzreiz pēc vecāku pabalsta izmaksas perioda beigām –, proti, nepieprasīt darba devējam atvaļinājumu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, bet uz īsāku laika periodu.

Ja pēc bērniņa piedzimšanas pieprasīsiet piešķirt maternitātes pabalstu par dzemdību periodu (56 vai 70 kalendārās dienas), bērna kopšanas atvaļinājums darba devējam jāpieprasa tikai ar nākamo dienu pēc šī dzemdību atvaļinājuma perioda. No tā izriet, ka, pieprasot darba devējam bērna kopšanas atvaļinājumu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, darbā jāatgriežas apmēram bērna viena gada un astoņu mēnešu vecumā.

Nenododamā daļa ir vecāku pabalsta sastāvdaļa, kuru noteikts saņemt katram no vecākiem divus kalendāros mēnešus un kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka bērna tēvs savu vecāku pabalsta nenododamo daļu bērna mātei nevar nodot.