Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 20. pantu īrniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma. Šādas tiesības īrniekam tiek dotas, neatkarīgi no līguma termiņa, un atkāpjoties īrniekam nav pienākuma paskaidrot izīrētājam atkāpšanās iemeslu. Minētais likums tomēr uzliek par pienākumu īrniekam par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā brīdināt izīrētāju vismaz vienu mēnesi iepriekš. Likums paredz īrnieka tiesības atsevišķos gadījumos, rakstveidā par to brīdinot izīrētāju, nekavējoties atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ja izīrētājs nepilda likuma 18. panta pirmajā vai trešajā daļā paredzētos pienākumus (27. pants). Dzīvojamo telpu īres likuma 18. panta pirmajā vai trešajā daļā paredzētie izīrētāja pienākumi ir:

• nodot dzīvojamo telpu īrnieka lietošanā un nodrošināt īrniekam iespēju to netraucēti lietot visu dzīvojamās telpas īres līgumā noteikto laiku;
• ciktāl tas ir atkarīgs no izīrētāja, uzturēt dzīvojamo māju, kurā izīrēta dzīvojamā telpa, un nodrošināt tās ekspluatāciju (fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai īrnieks varētu dzīvojamo telpu izmantot dzīvošanai un gūt no tās visu to labumu, ko viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu.

Kas attiecas uz drošības naudas institūta piemērošanu īres tiesībās, to regulē Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants. Likums paredz, ka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, tajā var iekļaut īrnieka pienākumu samaksāt izīrētājam drošības naudu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Puses līgumā var vienoties par izīrētāja tiesībām izlietot drošības naudu jebkādu kavētu līgumā paredzētu maksājumu segšanai dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā, kā arī līgumam izbeidzoties.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jānorāda, ka īrniekam jebkurā gadījumā ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, izīrētāju par to iepriekš brīdinot. Ja ir pamats uzskatīt, ka izīrētājs nepilda likumā noteiktos izīrētāja pienākumus, īrnieks no līguma var atkāpties nekavējoties.

Savukārt, ja izīrētājam ir pamats uzskatīt, ka pie paaugstinātā mitruma līmeņa un pelējuma sēnes veidošanās ir vainojams īrnieks, turklāt tas izīrētājam ir radījis konkrētus zaudējumus, izīrētājam saskaņā ar noslēgto īres līgumu varētu rasties tiesības ieturēt no īrnieka drošības naudu noteiktā apmērā. Kā saprotams no situācijas apraksta, pušu starpā ir radies strīds un katra puse par minētajiem apstākļiem dzīvojamajā telpā vaino otru darījuma pusi. Ja puses nevar šo strīdu atrisināt sarunu ceļā un vienai pret otru rodas jebkādi prasījumi, katrai pusei ir tiesības savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā vērsties tiesā.