Gan ikgadējais atvaļinājums, gan ikviens no papildatvaļinājumiem, kas darbiniekam pienākas, ir saistīts ar viņa individuālo darba gadu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru atvaļinājums piešķirams.

Darba likums vispārēji noteic, ka ikgadējais atvaļinājums darbiniekam nezūd, ja atvaļinājums vai tā daļa objektīvu iemeslu dēļ nav izmantots. Respektīvi, atvaļinājums tiek uzkrāts un tas ir secīgi jāizmanto, pievienojot nākamā gada atvaļinājumam vai tā daļai.

Savukārt papildatvaļinājums, ja netiek izmantots individuālajā darba gadā, tiks zaudēts. Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tas nozīmē, ka papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem).