Saskaņā ar laulāto likumisko mantisko attiecību regulējumu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (skat. Civillikuma 89. panta otro daļu). Arī nekustamais īpašums, kas iegūts laulības laikā, būs uzskatāms par abu laulāto kopīgo mantu, ja laulātie to iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Ja kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, tad pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis pirmā pārvaldībā. Jebkādai rīcībai ar šo laulāto kopīgo mantu tomēr būs nepieciešama arī otra laulātā piekrišana (skat. Civillikuma 90. panta otro daļu, 93. pantu).

Laulātajiem ir tiesības noteikt katra laulātā ieguldījuma daļu kopīgajā mantā. Laulātie var vienoties, ka katra laulātā ieguldījums ir vērtējams kā vienāds, atstājot 1/2 domājamo daļu katram, tomēr tikpat labi sadalījums var būt asimetrisks, piemēram, 1/3 un 2/3, 1/4 un 3/4 domājamās daļas u. tml.

Ja laulāto starpā rodas strīds par katra laulātā ieguldījuma apmēru kopīgajā mantā, tad šo jautājumu var risināt arī tiesas ceļā. Tiesai šādā gadījumā, nosakot katra laulātā mantas daļu kopīgajā mantā, pēc vispārējā principa jānosaka atbilstoši abu laulāto izdarīto ieguldījumu savstarpējam samēram. Šaubu gadījumā, kā tas izriet no Civillikuma 89. panta otrās daļas, ir piemērojama laulāto kopīgās mantas vienlīdzīga sadalījuma prezumpcija, attiecīgi kopīgo mantu starp laulātajiem sadalot līdzīgās (vienādās) daļās (E. Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 283.–284. lpp.).

Jautājuma uzdevēja norāda, ka no mātes ir saņēmusi naudas dāvinājumu un nauda ir ieguldīta šādi: 1) daļa naudas līdzekļu kā dāvinājums ieskaitīts vīra kontā, no šīs summas nomaksāts līzings par vīra mašīnu, lai varētu noformēt hipotekāro kredītu jaunā dzīvokļa iegādei; 2) daļa naudas līdzekļu novirzīta pirmajai iemaksai par dzīvokļa iegādi; 3) atlikusī summa ieguldīta nopirktā dzīvokļa labiekārtošanā. Atbilde uz jautājumu, vai viss no mātes saņemtais naudas dāvinājums šajā gadījumā var tikt uzskatīts par viena laulātā ieguldījumu nekustamajā īpašumā (laulāto kopīgajā mantā), vispārīgi sniegta iepriekš. Proti, laulātie var vienoties par šo faktu. Ja pušu starpā rodas domstarpības, tad konflikta risinājums būs jānodod tiesas ziņā. Katrā ziņā naudas līdzekļu novirzīšana pirmajai iemaksai par dzīvokļa pirkumu nerada šaubas, ka šie līdzekļi ir viena laulāta atsevišķais ieguldījums laulāto kopīgajā mantā. Ne tik viennozīmīgi būtu vērtējums naudas dāvinājums otram laulātajam līzinga par automašīnu dzēšanai, lai varētu noformēt hipotekāro kredītu jaunā dzīvokļa iegādei, kā arī naudas līdzekļu ieguldīšana nopirktā dzīvokļa labiekārtošanā. Jāņem vērā, ka Civillikuma 1912. pants nosaka: dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tādējādi šeit būtu jāvērtē, vai konkrētais dāvinājums atbilstoši dāvinājuma būtībai ir veikts aiz devības, neko neprasot pretī, vai apdāvinātajam tomēr bija pielīgts kāds pretpienākums pret dāvinātāju, piemēram, noslēgt aizdevuma līgumu, hipotekāro kredītu laulāto kopīgās mantas pirkuma noformēšanai. Pēdējais nesaskan ar dāvinājuma būtību (altruistisko dabu) un varētu liecināt par šī dāvinājuma līguma simulatīvo raksturu, zem kā, iespējams, slēpjas kāds cits pušu starpā slēgts darījums. Tāpat būtu sīkāk jāanalizē, kas šajā gadījumā domāts ar naudas līdzekļu ieguldīšanu nopirktā dzīvokļa “labiekārtošanā”, precizējot, vai tika pirktas, piemēram, mēbeles jaunajam dzīvoklim, kas būtu uzskatāmas par atsevišķu kustamo mantu, vai arī jaunajā dzīvoklī tika veikti remonta darbi, kas turpretī būtu traktējams kā ieguldījums nekustamā īpašuma (laulāto kopīgās mantas) uzlabošanā.

Nobeigumā būtu jāuzsver, ka, vērtējot katra laulātā ieguldījumu laulāto kopīgās mantas radīšanā, ieguldījuma jēdziens tiek tulkots paplašināti. Tas izriet no Civillikuma 89. panta otrās daļas, kurā ar ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā saprot ne tikai katra laulātā ieguldītos tiešos līdzekļus, bet arī katra laulātā “darbības palīdzību”. Šāds ieguldījuma paplašināts tulkojums izriet arī no tiesu prakses un juridiskās literatūras, kur paskaidrots, ka “otra laulātā darbības palīdzībai” Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē nav obligāti jāizpaužas kā mantiski novērtējama ieguldījuma izdarīšanai. Ar šādu “darbības palīdzību” saprotamas arī tādas darbības kā, piemēram, mājsaimniecības vešana ikdienā, laulāto kopīgo bērnu ikdienas aprūpe un uzraudzība u. tml. (E. Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 286. lpp.).