Latvijas likumdošanā nav noteikts īpašs statuss un valsts sociālais atbalsts bērnu vecākiem, kuri audzina bērnu/-s vieni paši. Līdz ar to Jums pienākas tāds pats valsts atbalsts kā jebkurai ģimenei ar bērniem. 

Vairāk par pabalstiem, kādi pienākas visām māmiņām, lasiet LV portāla publikācijā „Grūtnieču un jauno māmiņu tiesības II”.

Sociālā palīdzība pašvaldībā 

Ja Jums, vienai audzinot bērniņu, ir grūtības risināt materiāla vai sociāla rakstura problēmas, Jums ir tiesības vērsties savas pašvaldības (pēc deklarētās dzīvesvietas) sociālajā dienestā, lai noskaidrotu, kāda veida palīdzību, tai skaitā materiālu atbalstu, Jūsu pašvaldība var sniegt.

Kā noteic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panta 1.daļas 3.apakšpunkts, pašvaldībai ir pienākums sniegt psihosociālu vai/un materiālu palīdzību, lai palīdzētu iedzīvotājam pārvarēt krīzes situācijas un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. Pašvaldības uzdevums, kā noteic minētā likuma 11.panta 5. un 9.daļa, ir ne vien sniegt sociālo palīdzību, bet arī sniegt informāciju par sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem, kādi ir pieejami attiecīgajā pašvaldībā. 

Dienests izvērtēs Jūsu apstākļus, materiālo situāciju un savas kompetences ietvaros, kā arī saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem regulējumiem (likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi) sniegs atbalstu. 

Piemēram, ja tiekat atzīta par trūcīgu personu vai ģimeni saskaņā ar 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, pašvaldība var piešķirt pabalstu garantētā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un citu palīdzību. 

Uzturlīdzekļu piedziņa no tēva un Uzturlīdzekļu garantiju fonds

No jautājuma saprotams, ka bērna tēvs šobrīd nav uzņēmies rūpes par savu bērnu. Tāpēc vēršam uzmanību uz iespēju saņemt uzturlīdzekļus no tēva arī gadījumā, ja viņš atsakās atzīt paternitāti un piedalīties bērna nodrošināšanā.

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas gan uz tēvu, gan māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Fakts, ka attiecības starp māti un bērna tēvu ir izbeigušās neko nemaina. Civillikums noteic: „Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.”

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru pienākums ir nodrošināt katram no vecākiem katram savam bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, noteic 2013.gada 15.janvāra MK noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Līdz ar to bērna tēva pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļus vismaz 25% apmērā no minimālās mēneša algas mēnesī. Pašlaik tie ir 50 Ls. Savukārt bērnam no 7 gadu sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir noteikts 30% no minimālās mēnešalgas.

Ja ar bērna tēvu nav iespējams vienoties, Jums ir tiesības sniegt prasību tiesā. Vairāk par uzturlīdzekļu piedzīšanas juridisko ceļu lasiet LV portāla publikācijā „Uzturlīdzekļu piedziņa soli pa solim”. Gadījumā, ja bērna tēvs nevēlas labprātīgi atzīt paternitāti, Jums ir tiesības sniegt prasību to noteikt tiesas ceļā. Vairāk par to lasiet portāla e-konsultācijā „Pamats uzturlīdzekļu prasībai – atzīta vai noteikta paternitāte”.  

Ja tomēr pat pēc tiesas nolēmuma uzturlīdzekļu piedziņa no tēva ir neiespējama vai netiek piedzīta pilnā apmērā, Jūs varat vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā, kas, pamatojoties uz Jūsu iesniegumu, tiesas nolēmuma norakstu par uzturlīdzekļu piešķiršanu un zvērināta tiesu izpildītāja izziņu par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama, izmaksās garantētos uzturlīdzekļus no fonda līdzekļiem.