SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
15. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
4
8
4
8

Grūtnieču un jauno māmiņu tiesības II

Galvenais priekšnoteikums, nosakot tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu, ir, vai persona, kura pieprasa šos pabalstus, ir sociāli apdrošināta, proti, ir darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona apdrošināšanas gadījuma dienā. Maternitātes pabalstam tā būs diena, kad tiek izsniegta darbnespējas laba B, savukārt vecāku pabalstam diena, ar kuru persona, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pieprasa vecāku pabalstu.

LV portāla infografika

Gaidot mazuli un pēc bērniņa piedzimšanas sievietei ir tiesības saņemt vairākus pabalstus, kurus var iedalīt divās grupās. Vieni pabalsti pienākas sociāli apdrošinātai personai (ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā), un to apmērs ir atkarīgs no personas veiktajām sociālajām iemaksām no darba algas. Šie pabalsti ir paredzēti, lai kompensētu zaudētos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu un bērna kopšanu. Paralēli tam likums paredz tiesības izmantot grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumus, saglabājot darbavietu. Otra veida pabalsti ir valsts sociālie pabalsti, kas pienākas visām jaunajām māmiņām neatkarīgi no tā, vai viņas ir vai nav sociāli apdrošinātas personas. Šo pabalstu apmēri ir normatīvajos aktos noteiktas summas. Turklāt tiesības uz minētajām priekšrocībām un pabalstiem ir vienam no vecākiem, tātad arī bērna tētim.
īsumā

Grūtniecei un sievietei pēc dzemdībām, ja tā ir sociāli apdrošināta (strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināta) ir tiesības saņemt:

  • maternitātes pabalstu pirms un pēc dzemdībām,
  • vecāku pabalstu.

Visām jaunajām māmiņām  (gan sociāli apdrošinātām, gan tām, kuras nav pašnodarbinātas un nestrādā algotu darbu) ir tiesības saņemt  valsts sociālos pabalstus:

  • bērna piedzimšanas pabalstu,
  • bērna kopšanas pabalstu,
  • ģimenes valsts pabalstu.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Sievietei, kas ir bērniņa gaidībās un strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināta persona, tuvojoties paredzamajam dzemdību laikam, ir tiesības doties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un saņemt maternitātes pabalstu. Šīs tiesības apliecina ārsts, izsniedzot divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) – pēc dzemdībām.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" 18.2.punkts paredz, ka ārsts izsniedz  darbnespējas lapu B no grūtniecības 32.nedēļas. Grūtniecības atvaļinājuma ilgums ir 56 kalendārās dienas, tikpat – dzemdību atvaļinājums. Taču, ja medicīnas aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz grūtniecības 12.nedēļai un topošā māmiņa ir izpildījusi visus ārsta norādījumus, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 30.nedēļas, un tad grūtniecības atvaļinājumam pieskaita 14 dienas. Kopā tās ir 70 dienas.

Savukārt, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību periodā rodas sarežģījumi, kā arī gadījumos, kad piedzimuši divi vai vairāk bērnu, sievietei piešķir vēl papildus 14 dienu ilgu atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam. Pavisam grūtniecības un dzemdību atvaļinājums var ilgt līdz pat 140 dienām, un tā garumu noteikt ir ārstējošā ārsta kompetencē.

Ja kādu iemeslu dēļ sievietei nav bijusi izsniegta darbnespējas lapa B, piemēram, viņa ir bijusi slima vai nav apmeklējusi savu ārstu, MK noteikumu 18.4.punkts paredz, ka darbnespējas lapu var izsniegt arī pēc 32.grūtniecības nedēļas par iepriekšējo darbnespējas periodu, un tas neietekmē atvaļinājuma garumu. Izpildot MK noteikumu prasības, ārsts to darīs jebkurā gadījumā, pat ja sieviete to nelūgs vai izteiks vēlēšanos turpināt strādāt.

Lai grūtniece varētu pieteikties uz maternitātes pabalstu, dodoties grūtniecības atvaļinājumā, noteiktas B lapas sadaļas ir jāaizpilda arī sievietes darba devējam, kurš tādējādi apstiprina, ka darbiniece nav ieradusies darbā un izmanto atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Grūtnieces ziņā ir izlemt, kad iesniegt darbnespējas lapu savam darba devējam apstiprināšanai. Viņa to var darīt tūlīt un doties grūtniecības atvaļinājumā uzreiz, bet dažkārt sievietes izvēlas turpināt strādāt.

Šeit gan jāpiebilst, ka likumdevējs tomēr ir parūpējies, lai sieviete neapzināti nenodara sev un nedzimušajam bērniņam pāri. Kā noteic Darba likuma 37.panta 7.daļa, divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un divas nedēļas pēc dzemdībām darba devējam ir aizliegts nodarbināt sievieti jebkurā gadījumā.

Maternitātes pabalsts

Maternitātes pabalsts ir vienreizējs pabalsts, kuru izmaksā divās daļās – pirms un pēc dzemdībām.

Kā noteic likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 5.panta 1.daļa, to piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus. Tātad par periodu, kurā grūtniece strādās un saņems ienākumus, maternitātes pabalstu nemaksās.

Nav jāsatraucas, ja dzemdības sākušās pirms noteiktā laika un tādējādi nav izņemtas visas pienākošās grūtniecības atvaļinājuma dienas. Tās nekur nepazūd. Darba likuma 154.panta 1.daļa noteic, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu aprēķina kopā neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām. Minētajā situācijā neizmantotās grūtniecības atvaļinājuma dienas tiks pieskaitītas dzemdību atvaļinājumam. Tas pats attiecas arī uz maternitātes pabalsta aprēķināšanas kārtību. Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 5.panta 2., 4. un 5.daļa noteic, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendārās dienas summē un maternitātes pabalstu piešķir par kopējo dienu skaitu.

Maternitātes pabalsta apmērs

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.pantā ir noteikts, ka maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To aprēķina, kā paredz minētā likuma 31.pants, ņemot vērā algu, no kuras ir veiktas sociālās iemaksas, 12 kalendāro mēnešu periodā, neskaitot pēdējos divus mēnešus pirms došanās grūtniecības atvaļinājumā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka skaidro: ja grūtniecības atvaļinājums sākas 2013.gada decembrī, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās par periodu no 2012.gada oktobra līdz 2013.gada septembrim. Pašnodarbinātajām sievietēm rēķinās tāpat, taču neieskaitot vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kad sākas grūtniecības atvaļinājums.

Kā aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ja attiecīgo 12 mēnešu periodā sieviete ir bijusi slima, bērna kopšanas atvaļinājumā vai vispār bez darba?

Likuma 31.panta 7.daļa noteic: ja attiecīgajā 12 mēnešu, no kura jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, laikā pabalstu pieprasītājai ir bijusi pārejoša darba nespēja vai arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, vai  atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, vai arī bērna kopšanas atvaļinājums, šīs dienas vidējās iemaksu algas aprēķina noteiktajā 12 mēnešu periodā neieskaita. Tas nozīmē, ka vidējā alga tiks aprēķināta no tiem ienākumiem, kuri tika gūti līdz darba nespējas iestāšanās brīdim, un darbnespējas periods, kura laikā saņemts, piemēram, slimības pabalsts, neietekmēs vidējās algas lielumu, skaidro VSAA pārstāve.

Savukārt, kā noteic šī paša likuma 31.panta 2.daļas 1.apakšpunkts, ja pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas aprēķina noteiktajā 12 kalendāra mēnešu periodā kādu laiku vispār nav strādājusi algotu darbu un līdz ar to nav bijusi sociāli apdrošināta, vai arī personai bijis piešķirts bezalgas atvaļinājums (bet ne bērna kopšanas atvaļinājums, kas piešķirts bez darba algas saglabāšanās!), rēķinot maternitātes pabalstu, par šo periodu apdrošināšanas iemaksu algu rēķinās 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kāda tā bija 12 mēnešus pirms attiecīgā perioda gada. VSAA eksperte A.Zīrāka skaidro, ka tādā gadījumā, aprēķinot maternitātes pabalstu 2013.gadā, ņemtu vērā 2011.gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu – 384,91 lati. 70% no tās ir 269,44 lati.

Paternitātes pabalsts

Pēc bērniņa nākšanas pasaulē arī tētis, kurš strādā algotu darbu un ir sociāli apdrošināts, var saņemt atvaļinājumu un paternitātes pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu. Darba likuma 155.pants noteic, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu un tas ir jāizmanto divu mēnešu laikā pēc bērniņa piedzimšanas. Par šīm atvaļinājuma dienām tētim piešķir paternitātes pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.3.pants).

Bērna kopšanas atvaļinājums

Pēc tam kad ir beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, vienam no bērna vecākiem pēc viņa lūguma darba devējs piešķir bērna kopšanas atvaļinājumu. Darba likuma 156.pants paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu.

VSAA pārstāve A.Zīrāka skaidro, ka bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot jebkurš no vecākiem – gan bērna tēvs, gan māte sev izdevīgā laikā līdz pat dienai, kad bērnam aprit astoņi gadi. Pie tam bērna kopšanas atvaļinājums nav obligāti jāizmanto viss uzreiz. To var sadalīt pa daļām. Piemēram, jaunā māmiņa var izmantot vienu gadu bērna kopšanas atvaļinājumu uzreiz pēc dzemdību atvaļinājuma, bet atlikušo pusgadu vēlāk, kad bērniņš jau ir paaudzies.

"Bērna kopšanas atvaļinājums nav obligāti jāizmanto viss uzreiz. To var sadalīt pa daļām, darbiniekam vienojoties ar darba devēju, līdz bērna 8 gadu vecumam."

Jāņem gan vērā, ka šobrīd bērna kopšanas atvaļinājums tiešā veidā nav saistīts ar kādu pabalstu. "Ja vecāks bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot tad, kad bērnam ir, piemēram, seši gadi, valsts nekādu papildu atbalstu nenodrošina. Arī darba devējam šis atvaļinājums nav jāatmaksā," uzsver A.Zīrāka.

Protams, ja mamma vai tētis izlemj izmantot daļu bērna kopšanas atvaļinājuma vēlāk, par šo jautājumu ir jāvienojas ar darba devēju. Darba likuma 156.panta 2.daļa noteic, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Vecāku pabalsts

Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā līdz bērna viena gada vecumam vienam no vecākiem ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Kā noteic likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 pants, šo pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu, ja pabalsta pieprasītājs ir nodarbināts pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Šo pabalstu izmaksā reizi mēnesī līdz bērna viena gada vecumam.

Vecāku pabalsta apmērs

Likuma par "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.6 pants paredz, ka vecāku pabalstu piešķir 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 100 latu mēnesī.

Vidējās apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta aprēķināšanai noteic līdzīgi kā maternitātes pabalsta gadījumā, ņemot vērā pabalsta pieprasītāja vidējo bruto algu 12 mēnešu periodā, neskaitot pēdējos divus mēnešus pirms mēneša, kad persona dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Taču ir dažas būtiskas atšķirības.

VSAA eksperte A.Zīrāka norāda, ka arī vecāku pabalsta aprēķināšanas gadījumā no 12 mēnešu perioda tiek izslēgtas pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas un tās neietekmē vidējās algas lielumu. Taču tiks ieskaitītas dienas, kad ir bijis bezalgas atvaļinājums, un tam netiks piemērota valstī noteiktā vidējā iemaksu alga. Savukārt par periodu, kad persona nav bijusi darba attiecībās vispār, tiek piemēroti tikai 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, nevis 70%, kā tas ir maternitātes pabalsta gadījumā.

Pabalsta griesti

Ja topošā māmiņa vai tētis saņem lielu algu, tas nenozīmē, ka ir iespējams saņemt precīzi 80% vai 70% no vidējās algas summas. Šobrīd maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem tiek piemēroti t.s. griesti. Likuma "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam" 5. un 14.pants noteic, ka šobrīd līdz 2014.gada 31.janvārim minētos pabalstus piešķir pilnā apmērā, ja pabalsta apmērs vienā kalendārā dienā nepārsniedz 23,02 latus.

Ja aprēķinātais pabalsta apmērs pārsniedz šo summu, par vienu kalendāro dienu izmaksā 23,02 latus plus 50% no piešķirtā pabalsta summas, par kādu tā vienā dienā pārsniedz 23,02 latus. 

Piemēram, ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendārā dienā ir 30 lati, kas pārsniedz likumā noteikto summu par 6,98 latiem, tad izmaksājamais pabalsts vienā kalendārā dienā būs 23,02 lati + 3,49 lati (puse no summas, kas pārsniedz 23,02 latus). Kopā 26,51 lats dienā.

Ja grūtniece un jaunā māmiņa nestrādā algotu darbu

Sieviete, kura gaida mazuli un nestrādā algotu darbu un nav pašnodarbināta, diemžēl maternitātes un vecāku pabalstu nesaņems. Tomēr likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 8.pants paredz maternitātes pabalstu piešķiršanu sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju. Ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājas ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju, grūtniecei piešķir maternitātes pabalstu tāpat kā jebkurai strādājošai sievietei gaidībās.

Taču māmiņai, kura nav nedz darba ņēmēja, ne pašnodarbinātā, ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav sociāli apdrošināta.

Kādi valsts sociālie pabalsti pienākas sievietēm pēc bērniņa piedzimšanas, noteic Valsts sociālo pabalstu likums.

Bērna piedzimšanas pabalsts

Valsts sociālo pabalstu likuma 8.pants paredz, ka vienam no bērnu vecākiem ir tiesības saņemt vienreizēji izmaksājamu bērna piedzimšanas pabalstu, kad bērnam apritējusi astotā dzīvības diena. Šī pabalsta apmērs ir noteikts MK noteikumos Nr.1546 "Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību", un tie ir 296 lati par katru bērnu.

Bērna kopšanas pabalsts

Šis pabalsts pienākas visiem vecākiem līdz bērna divu gadu vecumam, taču tā apmērs un izmaksas periods atšķiras, ņemot vērā apstākļus, vai vecāks ir vai nav sociāli apdrošināts.

Kā nosaka Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta 2.punkts, bērna kopšanas pabalstu nepiešķir  personai periodā, kad ir piešķirts maternitātes vai vecāku pabalsts. Tātad sociāli apdrošinātam vecākam, kurš kopj bērnu un saņem maternitātes vai vecāku pabalstu, ir tiesības saņemt  bērna kopšanas pabalstu tikai tad, kad vairs netiek saņemti maternitātes un vecāku pabalsti - no dienas, kad bērnam aprit gadiņš. Savukārt nestrādājošam vecākam, kurš līdz ar to nav sociāli apdrošināts un nesaņem nedz maternitātes, nedz vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalsts pienākas no bērna dzimšanas dienas.

Pabalsta apmērs noteikts MK noteikumos Nr.1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību".

"Bērna kopšanas pabalstu strādājošam vecākam piešķir neatkarīgi no tā, vai vecāks atrodas vai neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā."

Saskaņā ar šiem noteikumiem bērna kopšanas pabalstu 100 latu apmērā piešķir personai, kura nav sociāli apdrošināta, no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam mēnesī; savukārt no pusotra gada līdz divu gadu vecumam – 30 latus mēnesī.

Vecākiem, kuri ir sociāli apdrošināti, bērna kopšanas pabalstu piešķir 100 latus mēnesī no bērna viena gada vecuma līdz pusotram gadam, bet no bērna pusotra gada  līdz divu gadu sasniegšanai – 30 latus mēnesī.

VSAA pārstāve A.Zīrāka uzsver, ka bērna kopšanas pabalstu strādājošam vecākam piešķir neatkarīgi no tā, vai vecāks atrodas vai neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

MK noteikumu 3.punkts paredz arī piemaksas pabalstam gadījumā, ja dzimuši dvīņi vai vairāk bērniņu vienās dzemdībās. Pie tam Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta 4.punkts noteic, ka pabalsta piemaksu piešķir arī tad, ja pabalsta saņēmējam ir piešķirts vecāku pabalsts. Piemaksas apmērs ir papildus 100 lati mēnesī par katru nākamo bērnu no piedzimšanas brīža līdz pusotram gadam. Savukārt vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 30 latu mēnesī par katru nākamo bērnu. Šādu papildu piemaksu piemēro gan vecāku pabalsta, gan bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram.

Ģimenes valsts pabalsts

Kā noteic Valsts sociālo pabalstu likuma 6.pants, ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu, kas ir vecumā no viena līdz 15 gadiem, kā arī par bērnu, kas ir vecāks par 15 gadiem un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Pabalsta apmērs par vienu bērnu ir 8 lati mēnesī.

Pabalstu pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa

Pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Lai iesniegtu dokumentus pabalstu saņemšanai, ir jādodas uz jebkuru VSAA nodaļu vai tie jānosūta pa pastu.

Kādi tieši dokumenti ir jāiesniedz katra pabalsta gadījumā, ir norādīts VSAA mājaslapas pakalpojumu sadaļā "Vecākiem". Turpat ir iespējams lejupielādēt iesnieguma formas attiecīga pabalsta pieprasījumam. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem desmit dienu laikā pēc tam, kad VSAA nodaļa ir saņēmusi visus pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus. Pabalstu pārskaita Jūsu bankas vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, ko būsiet norādījusi savā iesniegumā.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU