Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana

Šis jautājums ir aktuāls topošajiem vecākiem, kam būtiski zināt, ar kādu atbalstu no valsts tie var rēķināties, kad mazulis nāks pasaulē. Kurus mēnešus iekļauj, kurus neiekļauj vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā, ja persona ir bijusi bezalgas atvaļinājumā vai ilgstošā grūtniecības, dzemdību un bērnu kopšanas atvaļinājumā? Un kas notiek ar pabalstiem, ja ģimenē pieteicies otrs bērns, kamēr viens no vecākiem vēl atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā?

Situācijas ir dažādas, un tāpēc katrs vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas gadījums ir individuāls. Taču jebkurš no tiem balstās uz likumā noteiktiem principiem, kas tiek ņemti vērā, nosakot vidējās apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes, paternitātes, slimības, apbedīšanas un vecāku pabalstu aprēķināšanai.

Apdrošināšanas iemaksu alga

Visu sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēri tiek aprēķināti, pamatojoties uz personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Piemēram, likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.pants noteic, ka maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tāpat rēķina paternitātes pabalstu (likuma 10.³pants).

Arī vecāku pabalsta apmērs ir atkarīgs no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, un, kā paredz likuma 10.⁶pants, to piešķir 70% apmērā no tās, bet ne mazāk kā 100 latus mēnesī (no 2014.gada 1.janvāra minimālais vecāku pabalsta apmērs ir noteikts 171 eiro jeb 120 Ls mēnesī). Savukārt likuma 17.pants paredz, ka slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

"Apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas."

Kas ir apdrošināšanas iemaksu alga? Tie ir ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, proti, samaksāts t.s. sociālais nodoklis saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Piemēram, ja esat darba ņēmējs un novembrī saņēmāt algu 540 latu (bruto) apmērā, no šiem ienākumiem tika veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un savā bankas kontā saņēmāt 376,06 Ls. Taču kā apdrošināšanas iemaksu alga par novembra mēnesi tiek ņemta vērā bruto summa - 540 Ls.

Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31.panta 1.daļa paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Pašnodarbinātajām personām tiek ņemts vērā 12 kalendāro mēnešu periods, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (likuma 32.pants). Pie tam sociālās apdrošināšanas pabalstu apmērus aprēķina pēc dienu skaita, cik ilgi pabalsta saņēmējs ir bijis slims vai atradies maternitātes, paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājumā (izņēmums ir apbedīšanas pabalsts). Tāpēc vispirms rēķina kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Kā to dara?

Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinam izmanto MK 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" (turpmāk MK noteikumi) 8.punktā noteikto formulu:

Vd = (A1+A2 ..... +A12):D

Formulā aprēķina "Vd" - kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga summu. "A1", "A2" līdz pat "A12" ir mēnešu apdrošināšanas iemaksu alga, bet "D" – dienu skaits attiecīgajā 12 mēnešu periodā.

Piemērs Nr.1

Ja persona, kas ir darba ņēmēja un saņem 540 Ls algu mēnesī, saslimst 5.decembrī un viņai tiek izsniegta B lapa no 15.decembra (sākot no 11.darbnespējas dienas), ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums, un slimības pabalstu aprēķinās, ņemot vērā 12 mēnešu periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.septembrim.

Jāmin, ka apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena ir 1.darbnespējas diena, t.i., A lapas sākuma datums - 5.decembris, un, izejot no šī datuma, tad arī tiek noteikts vidējās algas aprēķina 12 mēnešu periods.

Ja ienākumi ir bijuši nemainīgi visā noteiktajā 12 mēnešu periodā – 540 Ls mēnesī, tad aprēķins ir vienkāršs:

 (540x12) : 365 = 17.75

Dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu alga šajā gadījumā ir Ls 17,75.

Savukārt pabalsta apmērs tiek noteikts 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas: 80% no 17,75 Ls= 14,20 Ls vienā kalendāra dienā. Slimības pabalsta apmēru izrēķinās, reizinot dienu skaitu, par kuru izsniegta B lapa, ar noteikto pabalsta apmēru vienā kalendāra dienā. No slimības pabalsta gala summas tiks atrēķināti likumā noteiktie nodokļi.

Pārejošas darbnespējas dienas 12 mēnešu periodā neieskaita

Kā tiek noteikta vidējā apdrošināšanas alga, ja persona, kas pretendē uz sociālās apdrošināšanas pabalstu, attiecīgajā 12 kalendāro mēnešu periodā nav guvusi ienākumus no darba algas, jo ir bijusi pārejoša darbnespēja, grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājums? Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31.panta 7.daļa noteic, ka noteikšanas 12 mēnešu periodā neieskaita pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērnu tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.

Piemērs Nr.2

Ja topošā māmiņa, kas ir darba ņēmēja, dodas grūtniecības atvaļinājumā 15.decembrī, maternitātes pabalstu aprēķinās, ņemot vērā 12 mēnešu periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.septembrim. Taču, ja šajā periodā lielāko daļu sieviete ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā vai uz slimības lapas, tās dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā netiks skaitītas vispār. Vidējo iemaksu algu aprēķinās tikai no tām dienām, kad tiek veiktas sociālās iemaksas.

Tas var būt pat tikai viens mēnesis. Tātad, ja šo 12 kalendāro mēnešu periodā sieviete ir saņēmusi algu tikai vienu mēnesi, teiksim, tos pašus 540 Ls septembra mēnesī (tās ir 30 dienas) un visā pārējā perioda daļā ir atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā ar iepriekšējo bērniņu, tad dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu šajā gadījumā aprēķinās šādi:

540:30 = 18.00 Ls

Maternitātes pabalsts tiek noteikts 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas: 80% no 18,00 Ls= 14,40 Ls vienā kalendāra dienā.

Līdz ar to maternitātes pabalsta apmērs, ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājums piešķirts 140 dienas, būs 2016 Ls (saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 7.punktu no maternitātes, paternitātes, vecāku un apbedīšanas pabalstiem iedzīvotāju ienākuma nodokli neietur). 

Ja pabalsta pieprasītājs nav bijis darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai bijis atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Maternitātes un paternitātes pabalsts

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31.panta 2.daļas 1.punkts un 6.daļa noteic: ja persona, kas piesakās sociālās apdrošināšanas pabalstam, visā 12 mēnešu periodā vai tā daļā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, piemēram, bijusi bez darba, kā arī par periodu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ (izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu), tad, aprēķinot maternitātes un paternitātes pabalstu, vidējo iemaksu algu par šo periodu nosaka 70% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Būtiski atzīmēt, ka visos gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai ņem vērā vidējo apdrošināšanas algu valstī, to skatās vienu kalendāro gadu pirms gada, kad iestājies apdrošināšanas gadījums (likuma 31.panta 8.daļa).

Piemērs Nr.3

Ja māmiņa, kas ir darba ņēmēja, bet piecos perioda mēnešos (februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā) nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, pirms tam un pēc tam pelnot 540 Ls mēnesī (bruto), dodas grūtniecības atvaļinājumā 15.novembrī, maternitātes pabalstu aprēķinās, ņemot vērā 12 mēnešu periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 31.augustam, un apdrošināšanas iemaksu alga mēnešos, kad persona nebija darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, būs noteikta 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī vienu gadu iepriekš pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (šai gadījumā 2011.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga). Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī 2011.gadā bija 384,91 Ls, tātad 70% no tās ir – 269,44 Ls. Vidējās iemaksu algas aprēķins šai personai izskatīsies šādi:

* 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī 2011.gadā.

Saskaitot apdrošināšanas iemaksu algu par perioda 12 mēnešiem un to izdalot ar dienu skaitu (365), šajā gadījumā dienas vidējā apdrošināšanas alga sanāk – 14,05 Ls. Maternitātes pabalsta apmērs būs 80% no 14,05 Ls = 11,24 Ls vienā kalendāra dienā.

Ja pabalstu piešķir 140 dienas, tad par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku saņemamais maternitātes pabalsts būs 1573,60 Ls.

Vecāku un slimības pabalsts

Nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta un slimības pabalsta apmēram, tāpat kā aprēķinot maternitātes un paternitātes pabalstus, 12 mēnešu periodā neieskaita pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, kā arī bērnu kopšanas atvaļinājuma dienas. Lielākā atšķirība no vidējās iemaksu algas maternitātes un paternitātes pabalsta aprēķināšanai, vecāku un slimības pabalsta gadījumā ir tā, ka 12 kalendāro mēnešu periodā tiks ieskaitītas dienas, kad ir bijis bezalgas atvaļinājums, nepiemērojot valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Savukārt par mēnešiem, kad pabalsta pieprasītājs nav bijis reģistrēts kā sociālo iemaksu veicējs, vidējo iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (maternitātes un paternitātes pabalsta gadījumā – 70% apmērā). 

Ja visā 12 mēnešu periodā darba alga nav bijusi atvaļinājumu dēļ, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu vai slimību

Ne tik reti ģimenēs bērni nāk pasaulē vieni pēc otra ar mazu vecuma starpību. Ja bērna vecāki izlemj par vēl viena bērniņa laišanu pasaulē, ir iespējams, ka māmiņa vēl atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā ar pirmo bērnu, kad jau pienāk laiks doties otrā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

Tādā gadījumā tiek piemērots likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31.panta 2.daļas 2.punkts, kurš paredz, ja visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā (12 kalendārie mēneši divus mēnešus pirms mēneša, kad iestājas apdrošināšanas gadījums) apdrošināšanas alga nav bijusi vispār grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanās, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, atvaļinājuma bērnu tēvam vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo 12 mēnešu periodu (pirms iestājās iepriekš minētie iemesli).

"Ja personai, kopjot bērnu vecumā līdz 2 gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir lielākajā apmērā."

Šis punkts paredz iespēju aprēķināt vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 mēnešu periodu, kuru atbīda par, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā pavadīto laiku atpakaļ līdz pirmajam mēnesim, kurā ir apdrošināšanas iemaksu alga, bet ne tālāk kā 32 kalendāros mēnešus pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Pašnodarbinātām personām attiecīgi šis laika posms ir garāks – 39 kalendārie mēneši pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums.

Līdz ar to, ja sieviete, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, gaida otru bērniņu un dodas grūtniecības atvaļinājumā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai noteiks, ņemot vērā 12 mēnešu periodu pirms šī sieviete devās pirmajā grūtniecības atvaļinājumā. Pie tam jāatzīmē, ka šādā gadījumā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs nedrīkst būt mazāks par 70% no vidējās iemaksu algas valstī.

Kad netiek ņemts vērā iepriekšējais iemaksu periods?

Vislielākās neskaidrības un vilšanās var rasties situācijās, kad ģimenē pieteicies otrs mazulis, bet laikā starp bērnu kopšanas atvaļinājumu un došanos otrā grūtniecības atvaļinājumā mamma dodas strādāt. Ja starplaikā izdodas nopelnīt ierasto darba algu, tad pabalsta apmēru tas daudz neietekmēs, taču var gadīties, ka māmiņa izlēmusi strādāt tikai pusi slodzes un līdz ar to saņem mazāku atalgojumu. Šādā situācijā maternitātes pabalsts var būt ļoti mazs, salīdzinot ar pabalstu, ko saņēma par iepriekšējo bērniņu, jo tas tiks aprēķināts tā, kā norādīts piemērā Nr.2, ņemot par pamatu mazo algu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Solvita Sukure un Aiva Zīrāka atzīst, ka šāda situācija var patiešām izveidoties, ja darba devēja piešķirtais bērna kopšanas atvaļinājuma periods ir beidzies un sieviete ir atsākusi strādāt. Tad iespējams, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai par gaidāmo mazuli tiks aprēķināta no ienākumiem, kuri noteiktajā 12 mēnešu periodā ir gūti, atsākot strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Taču ekspertes vērš uzmanību uz to, ka tas neietekmēs vecāku pabalsta apmēru ar nosacījumu, ja otrs bērniņš piedzims, kamēr iepriekšējais vēl nav sasniedzis 2 gadu vecumu. To paredz MK noteikumu 16.³punkts, kurā teikts – ja personai, kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir lielākajā apmērā, kāds bija aprēķināts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz gadam vai kādu no jauna varētu aprēķināt.