SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. novembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
18
25
18
25

Uzturlīdzekļu piedziņa soli pa solim

Neatkarīgi no tā, kādā dzīves situācijā ir nonākuši vecāki pirms vai pēc bērna piedzimšanas, viņiem joprojām ir pienākums rūpēties par savu bērnu.

FOTO: www.vkozh.ru

Ģimenē aug bērns, bet viens no vecākiem dažādu iemeslu dēļ atsakās par to rūpēties. Kā šādā situācijā rīkoties mātei vai tēvam, skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Līga Āboliņa.

Vecāku pienākums – rūpēties par bērnu

Neatkarīgi no tā, vecāki dzīvo laulībā vai ir šķīrušies, viņiem joprojām ir pienākums rūpēties par savu bērnu vai bērniem, atgādina L. Āboliņa. Šis pienākums vecākiem saglabājas neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, piemēram, ir vai nav darbs, ir noteikta invaliditāte utt. Turklāt, ja ģimenē ir daudz bērnu, par visiem ir jārūpējas vienādi. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā dzīves situācijā ir nonākuši vecāki pirms vai pēc bērna piedzimšanas, viņiem joprojām ir pienākums rūpēties par savu bērnu. Galvenais – dzimšanas apliecībā ir jābūt ierakstītam tēva un/vai mātes vārdam.

Prakse rāda, ka biežāk rūpes par bērnu vai bērniem uzņemas mamma, bet tētis savus pienākumus piemirst. Normāli būtu, ja tēvs labprātīgi ne tikai materiāli rūpētos par savu bērnu, bet arī piedalītos viņa audzināšanā un satiktos ar viņu.

Pēc uzturlīdzekļiem – uz tiesu

Ja māte vai tēvs nerūpējas par bērnu un sarunu ceļā nav iespējams vienoties par uzturlīdzekļu nodrošināšanu savam bērnam, tad jāizmanto juridiskais ceļš: vienam no vecākiem jādodas uz tiesu ar prasības pieteikumu, kurā jālūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus, norādot arī summu.

Uzturlīdzekļu piedziņa nav atkarīga no tā, māte ar tēvu dzīvo laulībā vai ne. Piemēram, vecāki ir laulāti, dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet tēvs lieto alkoholu, spēlē azartspēles, nerūpējas par bērniem un nepalīdz viņu uzturēšanā. Arī šādā situācijā, kad it kā „normālā” ģimenē, kurā ir abi vecāki, viņi nav šķīrušies un varbūt pat nedomā to darīt (iespējams, ka trūkst līdzekļu šim solim), mātei ir tiesības lūgt uzturlīdzekļus. Jo tas, ka viņi dzīvo vienā mājā un ir laulāti, nav šķērslis uzturlīdzekļu pieprasīšanai.

Prasības pieteikums

Uzturlīdzekļu piedziņas lietās persona var celt prasību tiesā ne tikai pēc atbildētāja (tēva), bet arī pēc savas dzīvesvietas. Tas ir ļoti svarīgi arī no finansiālā aspekta. Protams, nav lielas atšķirības, kurā no Rīgas tiesām prasību iesniegt, bet citādi ir, ja bērna tēvs dzīvo Daugavpilī, bet māte – Kuldīgā. Tad visbiežāk prasība tiks iesniegta pēc prasītāja dzīvesvietas, jo aizbraukt uz Daugavpili ir gan laikietilpīgi, gan arī dārgi.

Prasības pieteikumu tiesai cilvēks var sagatavot arī pats. Daudzus cilvēkus no prasības iesniegšanas tiesā, iespējams, attur tieši bailes no lielām izmaksām, piemēram, par jurista pakalpojumiem utt. Tomēr parasti tiesā ikviens var iepazīties ar paraugiem, kā aizpildīt dažādu veidu pieteikumus. Tāpat šādi paraugi ir pieejami internetā. Cilvēkam pašam tikai atliek pievienot savus datus un aizpildīt to. Prasības pieteikums par uzturlīdzekļu piedziņu nav sarežģīts dokuments. Svarīgi ir vien ielāgot dažas lietas, piemēram, precīzi norādīt datus par sevi, par bērnu, par atbildētāju – bērna tēvu, t.sk., arī, cik vien iespējams, precīzi minēt dzīvesvietu, lai atbildētāju sasniegtu tiesas sūtītie uzaicinājumi un viņš vai viņa varētu piedalīties tiesas sēdē. Tāpat jāpievieno pamatojums, kāpēc tieši šādu uzturlīdzekļu summu prasītājs vēlas, lai atbildētājs maksātu bērna uzturam.

"Tas, ka viņi dzīvo vienā mājā un ir laulāti, nav šķērslis uzturlīdzekļu pieprasīšanai."

Parasti uzturlīdzekļu pieprasījumus izskata samērā ātri, jo visas lietas, kas skar bērna tiesības, izskata vai vismaz būtu jāizskata vispirms. Vienlaikus prasītājam ir jārēķinās ar zināmu laiku, proti, no 3 līdz 6 mēnešiem. Gadījumā, ja uzturlīdzekļi ir nepieciešami uzreiz, atbilstoši Civilprocesa likumam pastāv iespēja lūgt tiesai pagaidu noregulējumu – pieņemt lēmumu, kas būs spēkā, līdz lieta galīgi tiks izskatīta tiesā un noslēgsies ar tiesas spriedumu. Tas savukārt ir veids, kā ātrāk tikt pie uzturlīdzekļiem, negaidot 3 līdz 6 mēnešus, tomēr arī šāds lūgums ir tiesai jāpamato. Ja prasība iesniegta, tiesa nevar atteikt lemt par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ja prasītājam ir pamats to darīt. Tā var atstāt uz noteiktu laiku šo prasības pieteikumu bez virzības, ja ir neprecīzi vai nepilnīgi iesniegti dokumenti. Tomēr arī atstājot bez virzības, tiesa norāda, kādi trūkumi un kādā termiņā ir jānovērš. L. Āboliņa vēlreiz uzsver, ka uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums ir katram. Pat tad, ja tiesā viena persona apliecina, ka viņa rūpējas par bērnu, bet otra nerūpējas, tiesai tomēr ir pamats vērtēt un lemt par uzturlīdzekļu piešķiršanu.

Uzturlīdzekļu apmērs

Uzturlīdzekļu apmēru var prasīt tādu, lai tas būtu objektīvs un pamatots. Saskaņā ar Civillikumu tie jāpieprasa, ņemot vērā personas mantisko stāvokli. Tas nozīmē pietiekamus līdzekļus bērna ikdienas uzturam, apģērbam, pajumtei, tostarp komunālajiem un līdzīgiem maksājumiem, medikamentiem, interešu pulciņiem, bērnudārzam, ārstu apmeklējumiem. Respektīvi visam, kas attiecas uz bērnu. Minētā summa teorētiski varētu būt pat 1000 latu, ja vien pieteikumā viens no vecākiem spēj pamatot tās nepieciešamību, uzsver speciāliste. L. Āboliņa pieļauj, ka tas varētu būt situācijā, kad, piemēram, bērnam ir konstatēta saslimšana ar kādu retu slimību, kuras ārstēšanai nepieciešami ļoti dārgi, valsts nekompensējami medikamenti. Tiesa gan, šis varētu būt izņēmuma gadījums, nevis ierasta prakse.

Turklāt jāņem vērā arī, ka tiesa vērtēs atbildētāja materiālā stāvokļa aspektu, kas ir būtisks, izvērtējot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru.

"Juristi vienmēr ierosina pirms prasības iesniegšanas savākt čekus, kas apliecina bērna vajadzībām iztērēto līdzekļu apmēru."

Pieprasot uzturlīdzekļus, vienmēr ir jāatceras, ka uzturlīdzekļi ir jāmaksā abiem vecākiem solidāri. Nevar būt tāda situācija, ka māte pieprasa no tēva 200 latus, bet pati ir nolēmusi bērnu uzturēt tikai no šiem līdzekļiem. Tomēr uzturlīdzekļu noteikšanai ir arī minimālā robeža. Zemāk par to uzturlīdzekļus nedrīkst prasīt, bet tiesa – piešķirt. To paredz 2003. gada Ministru kabineta noteikumi – līdz 7 gadu vecumam minimālā robeža ir 25% no minimālās algas jeb 45 lati, savukārt no 7 līdz 18 gadiem – 30% no minimālās algas jeb 54 lati. Līdz 2003.gadam šāda minimālā robeža nebija noteikta un praksē bija gadījumi, kad tika nolemts piešķirt 5 latus mēnesī. Turklāt kopš brīža, kad sāka darboties Uzturlīdzekļu garantiju fonds, ir pārskatīti piešķirto uzturlīdzekļu apmēri, nodrošinot tos vismaz minimālajā apmērā. Juristi uzturlīdzekļu lietās vienmēr ierosina pirms prasības iesniegšanas savākt čekus, kas apliecina bērna vajadzībām iztērēto līdzekļu apmēru. Ņemot tos vērā, māte (tēvs, vecmāmiņa) var patiešām pierādīt, ka tas minimums, kas ir nepieciešams, ir 100 vai 200 latu mēnesī.

Tiesu izpildītājs

Ja ir gadījumi, kad netiek pildīts tiesas spriedums, piemēram, persona uzturlīdzekļus maksā mazāk vai dara to neregulāri, tad bērna māte vai aprūpētājs ar minēto spriedumu var doties uz tiesu un palūgt izsniegt viņai izpildrakstu. To, samaksājot valsts nodevu 1 lata apmērā, iesniedz tiesu izpildītājam. Tas nozīmē, ka pret cilvēku, kurš nepilda tiesas spriedumu, tiek uzsākta izpildlietvedība.

Tiesu izpildītājs izsauc pie sevis „grēkāzi”, noskaidrojot no visiem publiskajiem reģistriem nemaksātāja mantisko situāciju un mudinot viņu brīvprātīgi pildīt tiesas lēmumu. Tad, ja attiecīgā persona to labprātīgi nedara, ar sev piešķirtajām tiesībām tiesu izpildītājs nosūta uz pārkāpēja darbavietu rīkojumu par procentu ieturēšanu no viņa algas, lai nosegtu uzturlīdzekļus. Protams, būt par parādnieku šajā situācijā nav sevišķi izdevīgi, jo viņam ir jāapmaksā tiesu izpildītāja darbs. Ja parādnieks ir bezdarbnieks un saņem bezdarbnieka pabalstu, uzturlīdzekļi tiek piedzīti arī no pabalsta. Vienlaikus šādos gadījumos ir noteikta robeža, no kuras neatvelk uzturlīdzekļus, uzsver L. Āboliņa. Ja persona nestrādā un viņai nav nekādu ienākumu (arī ja maksā tikai daļu no noteiktās summas), tad tas ir priekšnosacījums, lai bērna aprūpētājs lūgtu tiesu izpildītājam izsniegt izziņu par šo faktu. Proti, ka netiek maksāts nemaz vai daļēji. Izziņa ir jāadresē Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Jo fonds ir kā instruments, kas stāv aiz šā parādnieka un viņa vietā kādu laiku (kamēr parādniekam atjaunojas maksātspēja) pilda saistības. Parādniekam šis parāds būs jāatlīdzina, tiklīdz viņam pašam radīsies ienākumi, maksājot likumiskos 6% gadā par summu, kas izmaksāta no fonda. Šim parādam nav noilguma. Tas nozīmē, ka pat tad, ja parādnieks nebūs strādājis ne dienu un guvis ienākumus, lai savā nodarbinātības laikā atlīdzinātu valsts izmaksāto summu, valsts to varēs ieturēt  no vecuma pensijas.

"Pat tad, ja parādnieks nebūs strādājis ne dienu un guvis ienākumus, lai savā nodarbinātības laikā atlīdzinātu valsts izmaksāto summu, valsts to varēs ieturēt no vecuma pensijas."

Tad, kad ir saņemta tiesu izpildītāja izziņa, persona dodas uz Uzturlīdzekļu garantiju fondu ar noteikta parauga iesniegumu (pieejams mājaslapā www.ugf.gov.lv vai iestādē uz vietas) un tiesas sprieduma norakstu vai sūta tos pa pastu. Minētie dokumenti ir nepieciešami, lai fonds izdotu administratīvo aktu par uzturlīdzekļu izmaksu. L. Āboliņa norāda: „Tas, ka fonds sāk maksāt, nenozīmē, ka parādnieks var sākt atpūsties. Viņa mantiskajam stāvoklim tāpat tiek sekots līdzi. Brīdī, kad viņš ir atgriezies pēc, piemēram, sešiem jūrā pavadītiem mēnešiem un, noskaidrojot esošo situāciju, pats labprātīgi piesakās atsākt maksāt, tad vai nu tiesu izpildītājs paziņo šo faktu un fonds pārtrauc uzturlīdzekļu izmaksu vai pati persona, kura saņem uzturlīdzekļus, uzraksta iesniegumu, kurā informē par to, ka parādnieks ir atsācis maksāt.”

Iepriekšminētajos gadījumos ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja tikai pēc parādnieka dzīvesvietas. Tiesu izpildītājam ir jāgūst pārliecība, ka parādniekam nav līdzekļu. Šādā situācijā fonds nemaz neiesaistās, jo ar visu tiek galā tiesu izpildītājs. Parasti praksē tas notiek ne ilgāk kā mēnesi, jo tas ir saistīts ar informācijas pieprasīšanu no reģistriem, skaidrošanu, datu apkopošanu, lai redzētu paša parādnieka uzaicināšanu. Ar to būtu jārēķinās, ka izziņu nevarēs izsniegt rīt pusdienas laikā.

Uzturlīdzekļi no fonda

Laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim valsts garantētos uzturlīdzekļus, kurus bērniem nodrošina Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izmaksā samazinātā apmērā. Proti: bērniem līdz 7 gadu vecumam tiek maksāti 30 lati, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem maksā 35 latus, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto.

Uzturlīdzekļi samazinātā apmērā tiek nodrošināti visās Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu lietās – gan jau esošajās, gan tajās, kuras ir uzsāktas pēc 2010. gada 1. janvāra. Tādējādi nav nozīmes tam, kad iesniedzējs ir vērsies fondā ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērnam – pirms 2010. gada 1. janvāra vai arī pēc minētā datuma.

Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU