Tā kā virzība uz 2030. gada digitālajiem mērķiem, īpaši mākslīgā intelekta ieviešanā, mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā un prasmju attīstībā ir nepietiekama, ES jāveic straujāki pasākumi digitālās transformācijas attīstībai. Secinājumos uzsvērta kritisko tehnoloģiju attīstība un talantu piesaiste, kā arī ieteikts Eiropas Komisijai pārskatīt Digitālās desmitgades politikas programmas mērķus, padarot tos vienkāršākus un skaidrākus.
ES konkurētspējas stiprināšanai būtiski ir mazināt administratīvo slogu un vienkāršot digitālo regulējumu, kas kļuvis pārāk sarežģīts. Tāpēc tiek virzītas iniciatīvas, tostarp Digitālais Omnibuss, lai vienkāršotu noteikumus un uzlabotu to piemērošanu. Dalībvalstis aicinātas noteikt prioritāros jautājumus šajā pārskatā un vienoties par efektīvākiem rīkiem regulējuma ieviešanai un uzraudzībai ES līmenī.
Latvija diskusijās paudīs atbalstu digitālā regulējuma vienkāršošanai, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas terminoloģijas, efektīvas koordinācijas un kopīgas digitālās atbilstības sistēmas izveidi, kas mazinātu sadrumstalotību. Latvija arī iestājas par skaidrām vadlīnijām un vienkāršotām prasībām MI regulējuma un datu politikas ieviešanā, kā arī par ziņošanas sloga mazināšanu, vienotu kiberincidentu ziņošanas platformu un saskaņotību ar ES Digitālās identitātes un Biznesa makiem.
Ministrs Raimonds Čudars: “Lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības, stiprinātu inovāciju visās nozarēs un padarītu Latviju konkurētspējīgāku digitālajā laikmetā, ir nepieciešams skaidrs un vienkāršots regulējums. Tieši to nodrošina ES Digitālais Omnibuss – iniciatīva, kas palīdzēs mazināt administratīvo slogu, veicināt uzticamu digitālo vidi un radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai izaugsmei. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt iedzīvotājiem drošu un uzticamu tiešsaistes vidi, tāpēc Latvija atbalsta ar Digitālo pakalpojumu akta stiprināšanu saistītās diskusijas, kas stiprina lietotāju tiesību aizsardzību, caurskatāmību un drošību digitālajā telpā.”
Latvija atbalstīs ES secinājumus un uzsvērs, ka e-komercijas platformu atbilstības nodrošināšana un aizliegtā satura novēršana ir būtiska digitālās vides drošībai. Latvija konstatējusi neatbilstības trešo valstu platformās, īpaši bīstamu un nedrošu preču tirdzniecībā, tādēļ uzsver ciešas sadarbības nepieciešamību starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, kā arī sadarbības stiprināšanu ar trešajām valstīm. Latvija arī norādīs, ka Digitālo pakalpojumu aktā noteiktā starpniecības pakalpojumu atbildības sistēma ir pietiekama un saglabājama vienādi visām platformām, nodrošinot godīgu un nediskriminējošu attieksmi.
Sanāksmes laikā paredzētas arī diskusijas par kibernoturības jautājumiem, kurā ministrs uzsvērs, ka Latvija par prioritāti ir izvirzījusi kibertelpas drošības stiprināšanu, tādējādi reaģējot uz būtiski pieaugušo kiberapdraudējumu līmeni Latvijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Latvijā tiek nodrošināti centralizēti valsts finansēti pakalpojumi kibernoturības stiprināšanai un kiberaizsardzības nodrošināšanai. Latvijas skatījumā būtiski turpināt ES līmenī testēt kiberkrīžu pārvaldību, tostarp sadarbību starp civilo un militāro sektoru, starp ES un NATO.
Vizītes laikā ministrs tiksies arī ar Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni, lai pārrunātu prioritātes ES Daudzgadu finanšu ietvarā 2028.-2034.gadam, īpaši Austrumu pierobežai. Sarunas laikā tiks uzsvērta nepieciešamība pēc rūpīgas, pamatotas un uz reģionālo attīstību vērstas pieejas Interreg finansējuma noteikšanā. Nepieciešams papildu finansējums mērķtiecīgam atbalstam sociālekonomiskās noturības, drošības un pārrobežu sadarbības stiprināšanai.
