Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars: “Latvijas un Igaunijas sadarbībā mūs vieno ne tikai kopīga robeža, bet arī kopīgas vērtības, drošības izaicinājumi un atbildība par Baltijas reģiona attīstību. Īpaši būtiska ir cieša koordinācija civilās aizsardzības, krīžu pārvaldības un pārrobežu drošības jomā. Vienlaikus mūsu sadarbība sniedz praktisku ieguvumu iedzīvotājiem – veselības aprūpē, sabiedriskajā transportā, reģionālajā mobilitātē un citās ikdienai svarīgās jomās. Esmu pārliecināts, ka ar savstarpēju uzticēšanos un regulāru dialogu mēs turpināsim stiprināt mūsu partnerību un Baltijas reģiona noturību.”
Sēdes laikā tika pārrunāti civilās aizsardzības un krīžu vadības jautājumi, tostarp pārrobežu glābšanas operāciju koordinācija, kopīgu mācību īstenošana, kā arī sadarbība iedzīvotāju masveida pārvietošanās un evakuācijas plānošanā krīzes situācijās. Tāpat tika apspriesti jautājumi par pārtikas piegāžu nepārtrauktības nodrošināšanu krīžu situācijās, tai skaitā kopīgi risinājumi loģistikas plūsmu uzturēšanai un savlaicīgai informācijas apmaiņai.
Pievēršoties drošības jautājumiem, tika analizēti bezpilota gaisa kuģu radītie riski un iespējas stiprināt institucionālo sadarbību to novēršanai. Tika akcentēta nepieciešamība pilnveidot normatīvo regulējumu un turpināt savstarpējās konsultācijas.
Tāpat tika aplūkoti arī praktiskās sadarbības jautājumi sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā pierobežā, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem Valgas slimnīcā, kā arī iespējas attīstīt kopīgus risinājumus dzīvnieku patversmju pakalpojumu jomā. Transporta jomā tika sniegts pārskats par pārrobežu sabiedriskā transporta pilotmaršrutu Valga–Valka un Ikla–Ainaži–Salacgrīva darbību, atzīmējot to nozīmi mobilitātes un savienojamības uzlabošanā, kā arī nepieciešamību turpināt darbu pie šo risinājumu ilgtermiņa nodrošināšanas.
Tikšanās laikā tika apskatīti arī ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu jautājumi Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanai, uzsverot modernu tehnoloģiju nozīmi precīzas robežinformācijas nodrošināšanā. Vienlaikus uzmanība tika pievērsta atjaunojamās enerģijas projektu attīstības ietekmei pierobežas teritorijās, kā arī biometāna izcelsmes apliecinājumu regulējumam. Šajos jautājumos puses pauda gatavību turpināt dialogu ekspertu līmenī, meklējot praktiskus un sabalansētus risinājumus.
Tika apspriesta sadarbība Āfrikas cūku mēra ierobežošanā, uzsverot pārrobežu koordinācijas, regulāras datu apmaiņas un saskaņotas rīcības nozīmi pierobežas teritorijās, lai efektīvāk mazinātu slimības izplatības riskus.
Latvijas–Igaunijas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisija ir izveidota, lai veicinātu abu valstu reģionu sociāli ekonomisko attīstību, nodrošinātu koordinētu pieeju pierobežas izaicinājumu risināšanā un noteiktu kopīgus sadarbības virzienus.
Šogad sēdes līdzpriekšsēdētāji bija Igaunijas reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrs Hendriks Johanness Terrass (Hendrik Johannes Terras) un Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars. Sēdē piedalījās Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Igaunijas Republikā Kristīne Lauritsa un Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ēriks Marmei, kā arī abu valstu nozaru ministriju speciālisti un pašvaldību vadītāji un pārstāvji.
