SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
14
22
14
22

Jauni noteikumi trūcīgā statusa piešķiršanai

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Nosakot trūcīgā statusu, neņem vērā arī vienu garāžu, vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī katram ģimenes loceklim vienu velosipēdu, motociklu, motorolleru vai mopēdu.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Jau no 1. aprīļa trūcīgā statusu var iegūt arī kredītu maksātāji. Tāpat pašvaldība savos saistošajos noteikumos drīkst paredzēt, ka cilvēka ienākumi ir tikai tā naudas daļa, kas viņam paliek maciņā pēc kārtējā kredītmaksājuma.

Trūcīgās ģimenes (personas) statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests. Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, no 2009. gada jūlija līdz decembrim vidēji trūcīgā statuss tika noteikts 72 898 personām mēnesī. Īpaši trūcīgo skaits pieauga 2009. gada pēdējā ceturksnī - no 80 063 personām oktobrī līdz 89 234 personām decembrī.

2009. gada janvārī trūcīgā statuss bija noteikts 48 680 personām, savukārt 2010. gada janvārī – 103 093 personām. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2010. gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu (8,8% no iedzīvotāju skaita).

Galveno sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaits salīdzinājumā ar trūcīgo personu skaitu 2009. gada 4. ceturksnī un 2010. gada 1. ceturksnī, vidēji mēnesī

Avots: Labklājības ministrija

Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu iepriekšējos MK noteikumos Nr. 214, jauno noteikumu projektu izstrādāja jaunā redakcijā, vienlaikus iepriekšējos atzīstot par spēku zaudējušiem. Tagadējie Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" ir pieņemti 2010. gada 30. martā.

Noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

Noteikumi stājās spēkā ar 2010. gada 1. aprīli un darbosies līdz 2011. gada 31. decembrim, kad saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju paredzēti atbalsta pasākumi trūcīgām personām, kā arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām.

Kā saņemt trūcīgā statusu

Lai saņemtu trūcīgā statusu, cilvēkam jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu un jāiesniedz iesniegums. Būs jāaizpilda arī noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija.

Deklarācijā jānorāda ģimenes (personas) ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem: ienākumi no algota darba; valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti; atlīdzības un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas); valsts sociālie pabalsti; stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi; atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts; par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ienākumi no saimnieciskās vai profesionālās darbības; kā arī citi deklarējamie ienākumi.

Ienākumus deklarē apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.

Par ienākumiem nav uzskatāmi un deklarācijā nav jānorāda Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantā minētie ienākumi. Proti, šis likums nosaka, ka līdz 2011. gada 31. decembrim, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem; pirmos 50 latus no vecāku pabalsta; piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu; bērna invalīda kopšanas pabalstu; pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana; pabalstu ar celiakiju slimam bērnam; pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās; bērna piedzimšanas pabalstu; apbedīšanas pabalstu; bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

"Katrai pašvaldībai ir savi kritēriji attiecībā uz personas īpašumā esošu zemi, mežu, ēkām – tas jānoskaidro pašvaldībā."

Vēl par ienākumiem netiek uzskatīti arī pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums.

Ja deklarācijas iesniegšanas laikā kādam ģimenes loceklim (personai) nav ienākumu, izņemot ģimenes valsts pabalstu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar vai mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, novērtējot trūcīgā ienākumus un materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā.

Aprēķinot vidējos ienākumus, pašvaldības sociālais dienests ienākumu apmēru samazina par to summu, kuru persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam.

Katram – tikai puse minimālās algas

Pašvaldības sociālais dienests pārbaudīs deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām. Ja nepieciešams, sociālais dienests pieprasīs arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekos ģimeni (personu) dzīvesvietā.

 Kā skaidro Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vecākā referente Maruta Pavasare, pašvaldība var lūgt arī izziņas, kas apliecina ienākumus, kuri pašvaldībā nav pieejami elektroniski, kā arī tā var būt bankas izdruka vai citi pamatojuma dokumenti.

Lai piešķirtu trūcīgā statusu, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, tagad vairs neņem vērā cilvēka parādsaistības. Turklāt pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus.

Izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņem vērā dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērna piederumus, kā arī lauksaimniecības inventāru - zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Tāpat neņem vērā arī vienu garāžu, vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī katram ģimenes loceklim vienu velosipēdu, motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā. Vienlaikus katrai pašvaldībai ir savi kritēriji attiecībā uz personas īpašumā esošu zemi, mežu, ēkām – tas jānoskaidro pašvaldībā.

"Aprēķinot vidējos ienākumus, pašvaldības sociālais dienests ienākumu apmēru samazina par to summu, kuru persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam."

Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tā kā puse no minimālās algas šobrīd ir 90 lati, tad, piemēram, četru cilvēku ģimeni var atzīt par trūcīgu, ja tās ienākumi ir Ls 90 x 4 = 360 lati mēnesī (neto) vai mazāk.

Lai saņemtu trūcīgā statusu, nedrīkst piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi (vairāk par 180 latiem uz personu ģimenē) vai vērtspapīri. Ģimenei drīkst piederēt nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa, kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

Trūcīgajam nedrīkst būt noslēgts uztura līgums; viņš nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījumā.

Ja trūcīgā statusu iegūt vēlas nestrādājoša persona, tai obligāti ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam vai darba meklētājam, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta otrajā daļā minētos gadījumus. Proti, šis likums nosaka, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā nav jāreģistrējas personai, ja tā ir: invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā; viens no bērna invalīda vecākiem; persona, kas vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Izziņas derīgums un atjaunošana

Pašvaldības sociālais dienests ne vēlāk kā mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņems lēmumu par iesniedzēja atbilstību trūcīgas ģimenes vai personas statusam. Ja viņi šim statusam atbilst, pašvaldības sociālais dienests izsniegs rakstisku izziņu. Ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kurā pieņemts lēmums par trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

Ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem. Ja neviens no ģimenes pilngadīgajiem cilvēkiem nav darbspējīgs vai arī ja ģimenē ir cilvēks ar invaliditāti vai bērns, trūcīgo statusu nosaka uz 12 mēnešiem. Beidzoties šim periodam, ģimenei vai cilvēkam var atkārtoti noteikt trūcīgā statusu, tomēr tas nenotiek automātiski – atkal ir jāraksta iesniegums un jāaizpilda deklarācija.

"Ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kurā pieņemts lēmums par trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu."

 Ja laikā, kad pastāv trūcīgā statuss, būtiski mainās ģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija, pašvaldības sociālais dienests var pieņemt jaunu lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību statusam, ja tas nepasliktina ģimenes situāciju. Piemēram, ja tas nav izdarīts jau iepriekš, pašvaldība var noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus. Tomēr trūcīgā statusa pieprasītājiem jāsaprot, ka pašvaldībām šāda rīcība nav obligāta, un pat kaimiņu pašvaldību teritorijās šie nosacījumi var atšķirties.

Izziņa par atbilstību trūcīgā statusam, kas izdota līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām, ja vien ģimene nepieprasa no jauna izvērtēt tās materiālos resursus.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI