Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām (28 kalendārajām dienām, kas ietver gan darba dienas, gan nedēļas atpūtas dienas), neskaitot svētku dienas.

Atbilstoši Darba likuma 149. panta otrajai daļai, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Ņemot vērā minēto, ikvienam darbiniekam ik gadu ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu (28 kalendāra dienu), neskaitot svētku dienas, ilgu atvaļinājumu. Savukārt, nosakot ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā apmaksājamo dienu vai stundu skaitu, saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu darba devējam jāņem vērā tas, cik dienu vai stundu atbilstoši nolīgtajam darba laikam vai darba grafikam darbiniekam būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu atvaļinājumā.

Situācijās, kad darbiniekam ir nolīgta piecu dienu darba nedēļa, četru kalendāra nedēļu ietvaros ir 20 darba dienas, kas ir apmaksājamas. Tas nozīmē – piešķirot identiska perioda atvaļinājumu, apmaksājamas ir 20 atvaļinājuma darba dienas. Izņēmums, kad atvaļinājuma apmaksājamo dienu skaits var palielināties, ir gadījumā, ja piešķirtā atvaļinājuma laikā ir svētku dienas. Atbilstoši Darba likumam tās netiek ieskaitītas atvaļinājumā, un faktiski atvaļinājums “nobīdās” uz priekšu par attiecīgo svētku dienu skaitu.

Ievērojot iepriekš minēto, ja darbinieks ir izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 08.05.2023. līdz 22.05.2023. (ieskaitot), uzskatāms, ka darbinieks ir izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma divas kalendāra nedēļas (14 kalendārās dienas), jo plānotā atvaļinājuma laikā bija svētku diena, t. i., 8. maijs (Mātes diena), kas atvaļinājuma laikā atbilstoši Darba likuma 149. pantā noteiktajam netiek ieskaitīta. Turklāt darbiniekam neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļa, ko darbinieks ir tiesīgs izmantot par individuālo darba gadu, ir divas kalendāra nedēļas (14 kalendārās dienas), kaut arī pirmās atvaļinājuma daļas izmantošanas periodā apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaits bija palielinājies objektīvu iemeslu dēļ.