Vispārējā gadījumā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka no ienākuma, kas gūts, pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā 20% nodoklis kā par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Arī tad, ja nekustamais īpašums ir mantots, pārdodot šo īpašumu, nodoklis no ienākuma jāmaksā, ja vien konkrētajā situācijā nav piemērojams nodokļa atbrīvojums, proti, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas:

• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un pēdējo 60 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai vismaz 12 mēnešus pēc kārtas ir deklarētā dzīvesvieta;
• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums;
• ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, tā iegādes vērtība ir mantojuma masā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtība. Ja mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība un nekustamais īpašums iegūts pēc 2000. gada 31. decembra, par tā iegādes vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību mantošanas (iegūšanas) gadā.

Ja nekustamais īpašums, kuru pārdod, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļauj arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu:
1. valsts nodevu par darījuma noformēšanu;
2. valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās
gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā;
3. valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
4. komisijas naudu;
5. citus līdzīgus izdevumus.

Lai noskaidrotu, kā tiks piemērots nodoklis un kā šajā gadījumā tiks noteikta iegādes vērtība mantotajam dzīvoklim, jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.