Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu:

“(1) Procesuālie izdevumi ir:

• summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;
• summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu.”

Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta 2005. gada 4. oktobra noteikumu Nr. 754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru” noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar noteikumu 3. punktu izdevumus atlīdzina izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, pamatojoties uz procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Ja saņemts pilnīgs vai daļējs atteikums atlīdzināt izdevumus, to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.