Lielai daļai nodarbināto ir jāveic regulāras veselības pārbaudes, lai noskaidrotu, vai persona var droši veikt konkrētu darbu. Tas, vai nodarbinātajam ir jāveic tikai obligātā veselības pārbaude vai papildus tai ir jānokārto arī darbinieka medicīniskā jeb sanitārā grāmatiņa, ir atkarīgs no attiecīgās darba vides riska faktoriem.

Viena no nepieciešamajām pārbaudēm, kas ir jāveic lielākajai daļai nodarbināto, ir obligātā veselības pārbaude (OVP), un tās mērķis ir darbinieka veselības aizsardzība. To veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

OVP ir nepieciešams veikt:

• lai noteiktu, vai nodarbinātā veselības stāvoklis pieļauj strādāt darba vietās, kur sastopami noteikti riska faktori;
• noteikt, vai nodarbinātajam nav kāds veselības traucējums, kas konkrētā darba riska faktoru ietekmē var saasināties vai izraisīt nelaimes gadījumus;
• lai savlaicīgi identificētu veselības traucējumus, kas radušies darba vides kaitīgo faktoru ietekmē u.tml.

Piemēram, cilvēks ar hronisku bronhītu nevar strādāt putekļainā vidē, jo tās ietekmē var attīstīties biežāki saasinājumi un neatgriezeniski elpceļu bojājumi. OVP ir jāveic arī biroja darbiniekiem, kuri strādā ar datoru – sēdošs darbs var izraisīt muskuļu un skeleta slimības, pasliktināt redzi u.tml. traucējumus, kurus, savlaicīgi atklājot, var sekmīgāk ārstēt un novērst.

Uz OVP darbinieku nosūta darba devējs. Izsniedzot darbiniekam rīkojumu uz OVP pie arodslimību ārsta, tajā vienmēr tiek uzskaitīti darba riska novērtējumā konstatētie kaitīgie darba vides faktori un īpašie darba apstākļi, kādiem darbinieks tiek pakļauts, jo OVP laikā veicamie izmeklējumi un nepieciešamo ārstu konsultācijas, kā arī to veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora un tā līmeņa konkrētā darbavietā.

Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darba vietā, kā arī nosaka, vai personas veselības atbilst veicamajam darbam.

OVP var būt pirmreizēja; periodiska; ārpuskārtas. Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. Ja darbavietā kaitīgo faktoru līmenis ir tik zems, ka nevar nodarīt kaitējumu nodarbināto veselībai, OVP var neveikt.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 219 6. punktam, ja personai pirms jaunu darba tiesisko attiecību uzsākšanas jau ir veikta veselības pārbaude (pie iepriekšējā darba devēja), atkārtota veselības pārbaude nav nepieciešama un izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi.

Ir nodarbinātie, kuriem ar OVP nepietiek un ir jāveic vēl citas veselības pārbaudes, kuru rezultāti tiek atspoguļoti darbinieka medicīniskajā jeb t.s. sanitārajā grāmatiņā. Šo veselības pārbaužu mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību, un tās ir jāveic darbiniekiem, kuri paši var radīt risku citu cilvēku veselībai (piemēram, ja nodarbinātais strādā ar pārtikas produktiem).

Darbi, kuri ir tieši saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātajiem ir jābūt medicīniskajai grāmatiņai, ir uzskaitīti MK noteikumu Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 2. punktā.

 Darbadevējs ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības un tāpēc, izvērtējot katra darbinieka veicamos pienākumus un pastāvošos riskus, nosaka personas, kurām nepieciešama medicīniskā grāmatiņa, to dokumentējot iekšējās kārtības noteikumos. Šajā gadījumā darbinieka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic ģimenes ārsts, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās prasības, un sniedz (nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā (sanitārajā) grāmatiņā. 

Ja darbinieks maina darbavietu un nepieciešamais obligāto veselības pārbaužu apjoms atbilst iepriekš veiktajām, iepriekš izsniegtā medicīniskā grāmatiņa ir derīga, ievērojot MK noteikumos noteikto obligāto periodisko veselības pārbaužu biežumu.