Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” ir zaudējuši spēku. Kopš 2018. gada 31. jūlija tos aizstāj Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība". Plašāk par jauno obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību.
Lai saņemtu ierakstu sanitārajā grāmatiņā, darbiniekam jādodas pie ģimenes ārsta vai uz kādu veselības centru, kas piedāvā šo maksas pakalpojumu. Cena var būt ļoti dažāda – no dažiem latiem līdz pat 25 latiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Stājoties darbā, par sanitāro grāmatiņu, visticamāk, vajadzēs maksāt topošajam darbiniekam, bet nākamajā gadā un turpmāk obligātā veselības pārbaude jāapmaksā darba devējam.
Divas pārbaudes, abas – obligātas
Lielai daļai nodarbināto regulāri jāpārbauda sava veselība, lai varētu droši strādāt. Viena no nepieciešamajām veselības pārbaudēm ir noteikta Ministru kabineta (MK) 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, un tā attiecas uz tām veselības pārbaudēm, kas saistītas ar nodarbinātā veselības aizsardzību. „Pārbaudes mērķis ir laikus atklāt veselības traucējumus, ko radījusi darba vides faktoru iedarbība uz nodarbinātā veselību. Tā, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātie ir pakļauti ļoti dažādiem darba vides faktoriem: smagumu celšana un pārvietošana (smagi katli), darbs piespiedu pozā (stāvus), muskuļu sasprindzinājums (pastāvīgi griežot un smalcinot pārtikas produktus) u.c., kas var radīt dažādus veselības traucējumus, piemēram, muskuļu, skeleta un saistaudu slimības,” skaidro Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente Jolanta Geduša.
Nepieciešamie izmeklējumi un speciālistu pārbaudes ir atkarīgas no tā, kādi darba vides riska faktori un cik ilgi iedarbojas uz nodarbināto, veicot darba pienākumus. Šos darba vides riska faktorus nosaka darba aizsardzības speciālists atbilstoši Darba aizsardzības likumam un tam pakārtotajiem MK noteikumiem. Riska faktorus norāda obligātās veselības pārbaudes kartē, nosūtot nodarbināto uz veselības pārbaudi pie arodslimību ārsta, kurš, attiecīgi izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori darbiniekam nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darbavietā, kā arī nosaka, vai personas veselība atbilst veicamajam darbam.
Taču ir arī nodarbinātie, kam jādodas vēl uz citu obligāto veselības pārbaudi, saņemot personas medicīnisko grāmatiņu jeb tā dēvēto sanitāro grāmatiņu. „Tā ir obligātā veselības pārbaude, kas jāveic saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”.
Šī pārbaude atšķirībā no pirmās ir saistīta ar sabiedrības (citu cilvēku) veselības aizsardzību. Tajā tiek kontrolēts, vai nodarbinātais konkrētās nozarēs (piemēram, frizieri, skolotāji, pavāri, ārsti) nav infekcijas slimību pārnēsātājs, kas var radīt risku ar infekcijas slimībām saslimt citiem,” skaidro J. Geduša.
Sanitārās grāmatiņas tiem, kas strādā ar cilvēkiem
„Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” paredz, kuriem strādājošajiem jāiziet gan pirmreizējās pārbaudes pirms stāšanās darbā, gan periodiskās veselības pārbaudes katru gadu.
Sanitārās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs (arī sanatorijās), kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos.
"Darba likums tik skaidri norāda, kurš ir maksātājs, ka vispār nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Diemžēl prakse rāda, ka par sanitārajām grāmatiņām tomēr maksā paši darbinieki."
Obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs vai mācību prakse ir saistīta ar dažiem specifiskiem pārtikas aprites posmiem. Piemēram, graudu malšanas produktu, rauga, iesala, cietes un cietes produktu ražošana un uzglabāšana, fasētu pārtikas produktu uzglabāšana, pārvadāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu u.tml.
Grāmatiņu izsniedz ģimenes ārsts
Lai saņemto ierakstu sanitārajā grāmatiņā, darbiniekam jādodas pie ģimenes ārsta. Viņš, ievērojot katrai darbinieku kategorijai atbilstošas prasības, pēc veselības pārbaudes sniedz vai nesniedz atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, ierakstot atzinumu personas medicīniskajā grāmatiņā. Savukārt darba devējs personas medicīniskajā grāmatiņā ieraksta informāciju par darbinieka darbavietu un amatu un apliecina ieraksta pareizību ar parakstu un zīmogu.
Strādājot vai esot mācību praksē kādā no pārtikas aprites posmiem, pirmreizējā veselības pārbaude ietver vispārējo izmeklēšanu un fluorogrāfiju, kā arī laboratorisko izmeklēšanu zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai. Atkārtotajās jeb periodiskajās pārbaudēs reizi gadā vajadzīga tikai vispārēja izmeklēšana un fluorogrāfija, bet analīzes vairs nav obligātas.
Savukārt pakalpojumu sniedzējiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās un tālsatiksmes pasažieru vilcienos gan pirmreizējā, gan periodiskā veselības pārbaude ietver vispārējo izmeklēšanu un fluorogrāfiju, bet nekādi specifiski laboratoriskie izmeklējumi nav noteikti.
"Cenas var būt ļoti dažādas, un to nosaka katrs ģimenes ārsts savā maksas pakalpojumu cenrādī."
Ja cilvēka darbs ir pirmsskolas, vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, bērnu interešu izglītības iestādē, bērnu darba un atpūtas nometnē vai sociālās aprūpes institūcijā, tad pirmreizējā veselības pārbaude ietver vispārējo izmeklēšanu un fluorogrāfiju, bet tām personām, kuras aprūpē zīdaiņus un pirmsskolas vecuma bērnus pirmreizējā veselības pārbaudē noteikta arī bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes un salmonelozes) izraisītāju noteikšanai. Atkārtotajās veselības pārbaudēs reizi gadā šo kategoriju darbiniekiem vajadzīga vispārējā veselības pārbaude un fluorogrāfija.
Savukārt ārstniecības iestādēs strādājošajiem gan pirmreizējās, gan periodiskajās pārbaudēs reizi gadā vajadzīga vispārējā izmeklēšana un fluorogrāfija, bet personām, kuras veic ķirurģiskas procedūras, invazīvas manipulācijas, ginekoloģiskas apskates, pieņem dzemdības, sniedz stomatoloģisko palīdzību un nav vakcinētas pret B hepatītu gan pirmreizējā pārbaudē, gan atkārtotajās pārbaudēs reizi gadā paredzēta seroloģiskā izmeklēšana B hepatīta antigēna (HbsAg) klātbūtnes noteikšanai.
Saņemot medicīnisko grāmatiņu, tās īpašnieks parakstās, ka viņš nekavējoties ziņos darba devējam un griezīsies pie ģimenes ārsta, ja parādīsies šādi saslimšanas simptomi: caureja, vemšana, dzelte, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, ādas izsitumi, ādas bojājumi atklātajās ķermeņa daļās (apdegumi, brūces, augoņi u.c.), strutaini izdalījumi no acīm, ausīm, deguna.
Cik tas maksā?
Kā skaidro Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu daļas vadītāja Līga Gaigala, personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums. Viņa stāsta, ka nekur nav arī precīzi noteikts, kas ir vispārējā izmeklēšana, ko paredz visiem, kas pirmoreiz vai atkārtoti dodas uz obligāto veselības pārbaudi. „To, kas ir vispārējā izmeklēšana, atkarībā no pacienta un viņa profesijas, izvērtē katrs ģimenes ārsts,” saka L. Gaigala.
Katram ģimenes ārsta reģistrētajam pacientam reizi gadā pienākas profilaktiskā apskate bez maksas – pat nemaksājot pacienta iemaksu. Vai pacientam ir tiesības prasīt, lai ārsts paraksta personas medicīnisko grāmatiņu, neprasot naudu par vispārējo veselības pārbaudi? „Tā ir katra ārsta labā griba,” skaidro L. Gaigala. „Nedomāju, ka ģimenes ārsti sanitāro grāmatiņu parakstīs bez maksas, jo šī pārbaude nebūt nav tas pats, kas profilaktiskās apskates. Parakstot sanitāro grāmatiņu, ārsts apliecina, ka cilvēks var strādāt konkrētā profesijā, bet profilaktiskā apskate ir vispārēja veselības pārbaude un saruna par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi,” teic Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska.
Nekur nav arī noteikta cena, cik ģimenes ārsts drīkst prasīt par obligāto pirmreizējo vai atkārtoto veselības pārbaudi, lai parakstītu sanitāro grāmatiņu. Pirmreizējā pārbaude būs dārgāka tiem, kam vajadzīgi laboratoriskie izmeklējumi, atkārtotās pārbaudes būs lētākas. „Vidēji pie ģimenes ārstiem sanitārā grāmatiņa maksā 10-15 latus atkarībā no tā, ir vai nav vajadzīgi laboratoriskie izmeklējumi,” saka L. Kozlovska. Bet cenas patiešām var būt ļoti dažādas (pat tikai daži lati par atkārtoto obligāto veselības pārbaudi), un to nosaka katrs ģimenes ārsts savā maksas pakalpojumu cenrādī. Salīdzinoši dārgākus obligāto veselības pārbaužu pakalpojumus piedāvā dažādi veselības centri, kur sanitārās grāmatiņas saņemšana var izmaksāt pat 25 latus un vairāk. Pakalpojuma cena tiek paaugstināta, piemēram, obligātajā veselības pārbaudē ietverot arī ginekologu, lai gan noteikumi to kā obligātu prasību neparedz nevienai darbinieku kategorijai.
Kurš maksā: darbinieks vai darba devējs?
Darba likuma 82. pantā par darbinieka pienākumiem un tiesībām teikts, ka darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. „Atbilstoši Darba likuma 82. pantam, ar veselības pārbaudēm, kas noteiktas normatīvajos aktos, ir saprotamas arī pārbaudes, kurās saņem vai atjauno personas medicīnisko jeb sanitāro grāmatiņu, jo to veikšanas obligātums ir noteikts normatīvajā aktā,” skaidro J. Geduša.
Darba likuma 82. panta otrā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls skaidro: „Likums tik skaidri norāda, kurš ir maksātājs, ka vispār nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Diemžēl prakse rāda, ka par sanitārajām grāmatiņām tomēr maksā paši darbinieki. Iespējams, viņiem pat prātā nav ienācis, ka patiesībā jāmaksā darba devējam, jo tā nosaka Darba likums.”
Praktiķi lēš, ka vienīgā situācija, kad par sanitāro grāmatiņu būtu jāmaksā darbiniekam, ir pirmreizējā veselības pārbaude pirms stāšanās darbā. Līdzīgi ir arī ar obligāto veselības pārbaudi, kas noteikta Darba aizsardzības likumā, kad par pirmreizējo pārbaudi pēc savstarpējas vienošanās maksā vai nu persona pati, vai darba devējs. J. Geduša uzsver: „Ja persona pretendē uz darbu, kur nepieciešamas sanitārās grāmatiņas, tad izdevumus, kas saistīti ar tām, visticamāk, segs pats potenciālais darbinieks, jo grāmatiņa tiks saņemta laikā, kad viņš ar savu darba devēju vēl nav darba tiesiskajās attiecībās – tātad cilvēks uz obligāto veselības pārbaudi dosies pats, nevis ar darba devēja rīkojumu.” Var pieņemt, ka šajā gadījumā personas medicīniskā grāmatiņa ir vajadzīga darbiniekam, lai izpildītu potenciālā darba devēja noteiktās prasībās, tādēļ arī viņam pašam par to jāmaksā.
"Pakalpojuma cena tiek paaugstināta, piemēram, obligātajā veselības pārbaudē ietverot arī ginekologu, lai gan noteikumi to kā obligātu prasību neparedz nevienai darbinieku kategorijai."
M. Pužuls gan uzsver, ka labi, atbildīgi darba devēji atrod risinājumu arī šādai situācijai: „Darba līgumā vai koplīgumā var būt noteikts, ka darba devējs atmaksā izdevumus arī par pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi darbiniekiem, kas, piemēram, iztur pārbaudes laiku un kļūst par pastāvīgiem uzņēmuma darbiniekiem. Diemžēl kā obligātu noteikumu to Darba likums neparedz. Tieši tādēļ pašlaik darbiniekiem jāsamierinās ar šādu situāciju: ja potenciālais darba devējs ir izvirzījis prasību, ka darbiniekam, stājoties darbā, ir vajadzīga sanitārā grāmatiņa, tad tā, visticamāk, būs jāapmaksā pašam. Ja darba meklētājs to neievēros, darba devējs darbam var izvēlēties cilvēku, kas šo grāmatiņu jau būs ieguvis un varēs to iesniegt.”
Cita situācija veidojas tad, ja darbiniekam jādodas uz atkārtoto obligāto veselības pārbaudi, lai atjaunotu gadu derīgo sanitāro grāmatiņu. Te gan Darba likums skaidri paredz, ka šie izdevumi jāsedz darba devējam, un te nav ne vārda par kādiem kompromisiem, sarunām vai izņēmuma gadījumiem. Šajā gadījumā var pieņemt, ka darbinieka medicīnisko grāmatiņu vairāk vajag nevis pašam darbiniekam, bet gan darba devējam, lai pārliecinātos, ka darbinieks joprojām ir vesels.
Gadījumos kad darbinieks maina darbavietu, viņam nav obligāti jāiet pirmreizējā veselības pārbaude, ja viņam jau ir derīga sanitārā grāmatiņa, proti, kopš pēdējās pārbaudes nav pagājis gads.
Var uzlikt naudas sodu
To, ka sanitāro grāmatiņu vairāk vajag darba devējam nekā darbiniekam, zināmā mērā apliecina arī tas, ka darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā. Par personas medicīniskās grāmatiņas pārbaudi kontroles institūcija izdara atzīmi kontroles aktā. Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei.
Kā skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Aija Melngaile, Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8. pantā noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, lai nelabvēlīgi neietekmētu pārtikas nekaitīgumu. Likumā noteikts, ka persona (t.sk. juridiskā vai fiziskā persona), kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības. Pārtikas apritē iesaistītajām personām (t.sk. juridiskajām un fiziskajām personām) jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības. „Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 103.3 panta pirmo daļu, par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem,” informē A. Melngaile. Viņa turpina: „Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumu Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 5. punktu „darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā”.”
"Personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums."
PVD reģistrē pārtikas uzņēmumus – personu, kas iesaistīta kādā no pārtikas posmiem, tāpēc administratīvās sankcijas galvenokārt tiek piemērotas pārtikas uzņēmumam. „Darba devējs nedrīkst nodarbināt personu, kura nav noteiktajā termiņā veikusi veselības pārbaudi,” uzsver A. Melngaile. Viņa atzīmē, ka PVD naudas sodu piemēro, ņemot vērā visas pārtikas uzņēmumā konstatētās neatbilstības (tostarp par veselības pārbaužu savlaicīgu neveikšanu), izvērtējot potenciālo apdraudējumu patērētāju veselībai. Lai apliecinātu, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas darbinieks veselības pārbaudi ir veicis, uzņēmuma atbildīgajai personai jāierodas PVD teritoriālajā struktūrvienībā un šis fakts jāapliecina, uzrādot atbilstoši noformētu personas medicīnisko grāmatiņu.
Nedrīkst sodīt par tiesību ievērošanu
Un tomēr. Ko darīt darbiniekam, ja darba devējs ne vien atsakās apmaksāt obligāto veselības pārbaudi, bet arī darbiniekam draud: ja tev nebūs sanitārās grāmatiņas, es tevi atlaidīšu! Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza skaidro: „Darba devējs darbinieku var atlaist tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos. Līdz ar to, ja darba devējs savas neizdarības dēļ nav nodrošinājis (sedzis izdevumus) darbiniekam veikt obligāto veselības pārbaudi, tad šādā gadījumā tas nevar būt par pamatu, lai radītu darbiniekam nelabvēlīgas sekas līdz pat darba tiesisko attiecību izbeigšanai. Darba likums nosaka darba devējam zināmus pienākumus, tostarp segt izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu. Tādējādi darba devējam nav tiesību atkāpties no šāda pienākuma un kaut kādā veidā ierobežot darbinieka saistību (darba) izpildījumu.”
Jebkurā gadījumā darbinieks savu aizskarto interešu aizstāvībai, kaut vai konsultācijas veidā, var vērsties Valsts darba inspekcijā vai arī minēto jautājumu risināt sarunās ar savu darba devēju, skaidro V. Virza. Viņš uzsver: „Nav pieļaujama situācija, ka darba devējs savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildes dēļ soda darbinieku vai citādi tieši vai netieši rada viņam nelabvēlīgas sekas tikai tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības.”
