Spēkā jauna obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība

Noteikumos ir definēti darbi, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai; darba devēja un darbinieka pienākumi; uzskaitītas infekciju slimības un to simptomi, kā arī precizēta turpmākā obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu veikšanas kārtība.

Darbi, kas saistīti ar iespējamo risku

Atbilstoši noteikumu 3. punktam darbi (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu), kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, ir:

• darbi, kuros darbinieks ir tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu vai uzturas ar viņu vienā telpā vai sabiedriskā transportlīdzekļa salonā;
• darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem;
• darbi, kuros darbinieks tieši (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netieši (piemēram, izmantojot koplietošanas priekšmetus, aprīkojumu, instrumentus) saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu. Tai skaitā darbinieks, kurš strādā ar bērniem, ir nodarbināts sociālās aprūpes institūcijā; ārstniecības iestādē; sporta iestādē, publiskas lietošanas peldbaseinā vai publiskas lietošanas pirtī; skaistumkopšanas, solārija, tetovēšanas vai pīrsinga pakalpojumu sniegšanas vietā; dienesta viesnīcā.

Kam jāveic obligātās veselības pārbaudes

Lai samazinātu saslimšanas risku, aizliegums veikt darba pienākumus infekciju slimību gadījumā attiecas uz visiem projektā noteiktajiem darbiem, savukārt obligātās veselības pārbaudes projektā ir noteiktas ļoti šauram darbinieku lokam, ņemot vērā reālos inficēšanās riskus.

Noteikumu 9. punkts paredz, ka turpmāk pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes obligāti ir jāveic personām, kuras ir nodarbinātas (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu):

• darbos, kuros darbinieks ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās (piemēram, bērnudārzā, visa veida izglītības iestādēs, bērnu nometnēs, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās, ārstniecības iestādē, kas sniedz pakalpojumus bērniem u.c.);
• darbos kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku;
• darbos pārtikas primārajā ražošanā, kuros darbinieks veic darba pienākumus tiešā saskarē ar pārtiku lauksaimniecības dzīvnieku novietnē; dīgstu ražošanas uzņēmumā; biškopības produktu aprites uzņēmumā.

Obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes nav jāveic personām, kuru darbs ir saistīts ar šādiem pārtikas aprites posmiem:

• graudu malšanas produktu, rauga, iesala, cietes un cietes produktu ražošana un uzglabāšana;
• vīnogu vīna, augļu vīna, sidra, destilētu alkoholisko dzērienu ražošana un uzglabāšana;
• etilspirta ražošana no raudzētiem materiāliem un tā uzglabāšana;
• nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētiem materiāliem un šo dzērienu uzglabāšana;
• bezalkoholisko dzērienu ražošana slēgtā tehnoloģiskā procesā un šo dzērienu uzglabāšana;
• fasētu pārtikas produktu uzglabāšana, pārvadāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• fasētu gatavo ēdienu izdalīšana ar pārtikas apriti nesaistītā uzņēmumā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• augu izcelsmes, zvejniecības un medniecības primāro produktu ražošana, pārvadāšana, uzglabāšana un laišana tirgū, ja produktu apstrāde ražošanas vietā būtiski nemaina produktu sākotnējās īpašības (piemēram, mazgāšana, žāvēšana, augu lakstu nogriešana, zivju spuru nogriešana vai zivju ķidāšana);
• darbs ar dzeramā ūdens apgādes sistēmām, nenonākot saskarē ar dzeramo ūdeni.

Obligāto veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts

Ņemot vērā, ka ģimenes ārsts vislabāk pārzina sava pacienta slimības vēsturi, noteikumu 11. punkts paredz, ka personas obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta.

Ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam (veidlapa Nr. 027/u). Tādējādi noteikumi atceļ prasību nodrošināt medicīnisko grāmatiņu.

Līdz ar jauno kārtību spēku zaudē līdzšinējie normatīvie akti, kuri regulēja obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību: Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 642 “Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu”.