Sandra Rucka, Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mana māte jau vairāk nekā piecus gadus atrodas sociālās aprūpes centrā. Līdz šim par pakalpojumu maksāju pati, bet krasi augušo pakalpojuma cenu dēļ to vairs nespēju. Mātei esmu vienīgā likumiskā apgādniece. Dzīvoju divatā ar vīru. Civillikuma 188. pants nosaka likumiskos apgādniekus, tātad sanāk, ka mans laulātais nav manas mātes apgādnieks. Cik tiesiski ir prasīt laulātā ienākumus un atteikties izvērtēt mani vienu maksātspējas noteikšanai, ja pēc likuma vīrs nav apgādnieks? Es lūdzu, lai izvērtē mani vienu kā likumisko apgādnieci. Ja vīrs atsakās iesniegt dokumentus izvērtēšanai un nepalīdz apmaksāt pakalpojumu, tad ko lai dara apgādnieks? Pēc būtības sanāk, ka Civillikums ir pretrunā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275. Kuram no šiem diviem likumiem ir augstāks spēks?
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka, piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
Tādējādi abi likumi ir ar vienādu juridisko spēku un pretrunas jūsu norādītajās normās nav, jo normas tiek tulkotas pēc to jēgas un mērķa.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 8. panta ceturtā daļa noteic, ka tad, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr .275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275).
MK noteikumu Nr. 275 3. punkts nosaka: ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, tad par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki. Savukārt MK noteikumu 4. punkts nosaka: ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, tad par pakalpojumu maksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Tādējādi tikai gadījumos, kad gan klients (jūsu māte), gan viņas apgādnieks (jūs) likumā noteiktajā kārtībā atzīti par trūcīgiem, par pakalpojumu maksā pašvaldība.
Jūsu laulātais nav jūsu mātes apgādnieks, bet personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam regulē likums. Saskaņā ar likuma 36. pantu, lai pieņemtu lēmumu, pašvaldībai jāizvērtē mājsaimniecības kopējie materiālie resursi. Likuma 1. panta 40. punkts noteic, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
