Darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, nolīgtās darba samaksas apmērs.

Par nolīgto darba samaksu norādām, ka Darba likumā nošķirtas divas algu sistēmas – laika alga un akorda alga. Ja līdzēji vienojas par akorda algu, darbs tiek veikts saskaņā ar darba devēja apstiprinātajiem veicamo darbu izcenojumiem. Akorda algas sistēma ir alga, ko maksā par konkrēta un noteikta darba apjoma veikšanu. Šajā algu sistēmā būtiskākais nav nostrādātais laiks, bet izdarītā darba daudzums, atbilstoši kuram tiek aprēķināta darba alga.

Lai gan akorda algu aprēķina, neatkarīgi no laika, kādā darbs paveikts, tomēr arī akorda algas gadījumā darba līgumā pusēm jāvienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kurā darbinieks veic darbu. Akorda algas gadījumā darba devējam ir jāievēro Darba likuma 137. pantā noteiktais pienākums precīzi uzskaitīt darbinieka faktiski nostrādātās stundas, kas ir būtiski, lai varētu konstatēt iespējamo virsstundu darbu, darbu nakts laikā, svētku dienās veikto darbu, par ko darbiniekam ir izmaksājama papildu atlīdzība (piemaksa).

Par nolīgto darba laiku norādāms, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas darba laiku astoņas stundas vai nedēļas darba laiku 40 stundas. Atbilstoši Darba likuma 134. panta septītajai daļai, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šī darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos.

Saskaņā ar Darba likuma 140. panta pirmo daļu summētā darba laika organizāciju var noteikt, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikto normālo dienas darba laiku astoņas stundas vai nedēļas darba laiku 40 stundas, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbinieka darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Summētais darba laiks pēc būtības nozīmē, ka darba devējs var darbinieku nodarbināt dažādās dienās (gan darba dienās, gan brīvdienās, gan svētku dienās) ar atšķirīgu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas, nepārsniedzot 56 stundas nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas. Turklāt saskaņā ar Darba likuma 140. panta sesto daļu, ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.

Savukārt situācijās, kad darbinieks viņam noteikto darbu nevar izpildīt normālā darba laika ietvaros, pusēm rakstveidā jāvienojas par virsstundu darbu. Paskaidrojams, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Savukārt Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā par virsstundu darbu uzskatāms darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.

Darba likuma grozījumu, kas pieņemti 27.07.2017. un stājās spēkā 16.08.2017., sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka vienošanās par virsstundu darba veikšanu nedrīkst būt ietverta darba līgumā. Šāda vienošanās ir slēdzama katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu. Tiesību literatūrā norādīts, ka par vienošanos varētu uzskatīt arī piekrišanu darba grafikiem, kuros ir norādīts, ka pārskata periodā ir nepieciešams veikt virsstundas.

Tikai atsevišķos gadījumos atbilstoši Darba likuma 136. panta trešajai daļai darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas. Šie izņēmuma gadījumi ir:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Papildus par virsstundu darbu summētā darba laika gadījumā paskaidrojams, ka virsstundu aprēķināšana (konstatēšana), līdz ar to virsstundu darba atlīdzināšana, tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts trīs mēneši, virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam – trijiem mēnešiem. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.

Darbiniekam par virsstundu darbu ir izmaksājama piemaksa atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajai daļai – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Gadījumā, ja darba devējs nav precīzi uzskaitījis jūsu nostrādātās stundas un nav atbilstoši aprēķinājis jums pienākošos samaksu, jums savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Papildus, Valsts darba inspekcijas ieskatā, vērtējams, vai darba devējs ir ievērojis likumā noteikto virsstundu skaita ierobežojumu. Saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Valsts darba inspekcijas ieskatā, normā minētais pārskata periods ir jāpielāgo darbiniekam noteiktajam darba laikam, proti, ja:

• nolīgts normālais darba laiks, tad virsstundu darba pārskata periods ir mēnesis;
• nolīgta summētā darba laika organizācija ar pārskata periodu no viena līdz četriem mēnešiem, tad Darba likuma 136. panta piektajā daļā minētais virsstundu darba pārskata periods ir attiecīgi no viena līdz četriem mēnešiem;
• nolīgta summētā darba laika organizācija ar pārskata periodu, kas lielāks par četriem mēnešiem – četri mēneši.