Labdien! Lūdzu, palīdziet saprast situāciju! Vai ir iespējams personu kaut kādā veidā saukt pie atbildības? Kaimiņš vārdiski man uzbruka, lamājot ar necenzētiem vārdiem un draudot, ka mierīgas dzīves nebūs. Viņš ir emocionāli nestabila persona un izskatās, ka ir personīgs naids pret manu ģimeni. Pēc incidenta vīrs mēģināja ar viņu aprunāties, bet kaimiņš aizbēga, draudot, ka “iesēdinās” viņu cietumā. Rezultātā kaimiņš uzrakstīja iesniegumu policijā par draudu izteikšanu no mana vīra puses. Arī es uzrakstīju iesniegumu policijā par kaimiņa draudu izteikšanu. Policija apvienoja šos divus iesniegumus, turklāt mans iesniegums tika uztverts kā paskaidrojums, nevis iesniegums par draudu izteikšanu. Vai ir kāds likums, kas paredz sodu šajā gadījumā personai, kura provocē, draud un neļauj mierīgi dzīvot?
Krimināllikuma 132.1 pantā ir paredzēta kriminālatbildība par vajāšanu. Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Atbilstoši Civillikuma 1635. panta pirmajai daļai katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Atbilstoši panta trešajai daļai, ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Ja šāda situācija atkārtojas vai ir bijusi ilgstoša jau iepriekš, lai izvairītos no iespējamā konflikta eskalācijas, ieteiktu fiksēt izteiktos draudus rakstiski, informēt par apstākļiem kaimiņus vai paziņas, ko būtu iespējams pieaicināt kā lieciniekus, vai sagatavot cita veida pierādījumus, kas apliecinātu minētos faktus, un vērsties ar iesniegumu Valsts policijā par vajāšanu, lūdzot pret personu uzsākt kriminālprocesu un atzīt jūs par cietušo kriminālprocesa ietvaros.
Papildus izskaidroju, ka Kriminālprocesa likuma 22. pants garantē tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 22. pantam personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
