E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29842
Lasīšanai: 2 minūtes
2
2

Dāvinājums un neatņemamās daļas tiesīgie

J
jautā:
05. jūlijā, 2023
Kristīne

Labdien! Kāpēc, dāvinot īpašumu, tas ir jāsaskaņo ar citiem tālākiem radiem un jāprasa, vai viņiem nav iebildumu? Vīramāte vēlas uzdāvināt īpašumu savam dēlam, bet notārs apgalvo, ka ir jāsaņem piekrišana no citiem radiem, kas šinī gadījumā ir mirušā brāļa bērni. Kāpēc viņiem vispār ir jāzina, ka vecmamma grib kādam kaut ko dāvināt?

A
atbild:
12. jūlijā, 2023

Civillikuma 1912. un 1913. pants noteic, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību, dāvināt var katra rīcības spējīga persona un dāvanu iegūt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt. Tāpat Civillikuma 1915. pants noteic: lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam. Tātad likums nenoteic, ka dāvinājums būtu saskaņojams ar tālākiem radiem. Jūsu gadījumā notāra teiktais, visticamāk, attiecas uz pārējiem dāvinātājas potenciālajiem mantiniekiem.

Civillikuma 1922. pants paredz, ka gadījumos, kad dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem (t. i., laulātajam un lejupējiem – jūsu gadījumā tie ir mirušā brāļa bērni) neatliek pat viņu neatņemamās daļas (t. i., puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu viņi būtu mantojuši pēc likuma), tad viņi var prasīt no apdāvinātā (jūsu vīra), lai izdod viņiem šīs daļas.

Ieteicams pie notāra precizēt informāciju, lai saprastu, ko tieši notārs bija domājis ar “piekrišanas saņemšanu no citiem radiem”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 100 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas