Vispārējā kārtībā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts, ka ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis kā ienākums no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Pārdodot nekustamo īpašumu, nodoklis nav jāmaksā, ja:

• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
• nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums, un ienākums no šī nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja pārdod no kopējā nekustamā īpašuma atdalītu lauksaimniecības zemi un meža zemi (nekustamā īpašuma daļu, kas neietver dzīvojamo ēku), ienākumu no šāda nekustamā īpašuma daļas pārdošanas apliek ar kapitāla pieauguma nodokli.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi:

• īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
• vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Pārdodot nekustamo īpašumu, par to, kā piemērojams nodoklis katrā individuālajā gadījumā, jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.