Servitūta tiesība, kas nodibināta Civillikumā noteiktajā kārtībā un ierakstīta zemesgrāmatā, pati par sevi vēl nedod tiesības šajā teritorijā izvietot arī inženiertehniskās būves, jo servitūta ceļam aizsargjoslu (sarkanās līnijas vai ceļa nodalījuma joslu) parasti nenosaka. Tas nozīmē, ka jautājums par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi ar kaimiņu būs jārisina, savstarpēji vienojoties, bet, ja tas nav iespējams, tad prasības kārtībā tiesā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka likuma “Par autoceļiem”  6.2 pants paredz, ka ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemesgabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemesgabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenoteic to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa. Līdz ar to, ja esošajam ceļa servitūtam ar vienošanos nav nodibināta aizsargjosla, kā tas ir vairumā gadījumu, strīds būs jānodod izskatīšanai tiesā.