Darba likuma 44. pants paredz tiesības darba devējam noteiktās situācijās noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, kad mērķis ir nolīgt darbinieku, lai veiktu noteiktu, nereti īslaicīgu darbu. Tā, piemēram, likums paredz tiesības noslēgt terminētu līgumu, lai veiktu:

• sezonas rakstura darbu;
• promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks;
• gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts;
• darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu;
• noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu;
• neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;
• profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.

Slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku, tajā paredz (ieraksta) darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Tādējādi līgumam ir noteikts darbības laiks jeb termiņš, kādā tas ir spēkā. No tā arī ir atvasināts sarunvalodā lietotais šāda līguma nosaukums “terminēts darba līgums”.