E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28129
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1
1
1

Bērna aizbildnības un mantojuma tiesību aspekti

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
17. decembrī, 2022
Dainis

Labdien! Esmu šķīries. Nepilngadīgie bērni dzīvo pie manis. Vai testamentā manas nāves gadījumā varu noteikt aizbildniecību par bērniem un viņu mantojumu savam brālim? Vai arī tā automātiski pārietu bērnu mātei?

A
atbild:
12. janvārī, 2023
Olga Lauva
juriste

Par aizbildnību

Civillikuma 177. pants noteic, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir savu nepilngadīgo bērnu dabiskie aizbildņi, proti, vienīgie likumiskie pārstāvji, kuriem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās un jautājumos.

No Civillikuma 222. panta izriet, ka aizbildnis ir ieceļams tikai bez vecāku aizgādības palikušam bērnam.

Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

Savukārt Bāriņtiesu likuma 26. pantā paredz aizbildnības nodibināšanas un aizbildņa iecelšanas gadījumus.

Tā kā jautājumā nav norādīts, kādu iemeslu dēļ bērns būtu nododams jūsu brāļa aizbildnībā, nav iespējams secināt, vai konkrētajā situācijā būtu piemērojams kāds no Bāriņtiesu likumā minētajiem apstākļiem.

Par testamenta taisīšanu

Persona savu pēdējo gribu par to, kā būtu sadalāma viņa manta un īpašumi pēc nāves, var paust testamentā un novēlot savu mantu, piemēram, radiniekam.

Latvijā ir atļauts taisīt divu veidu testamentus – pašu testatoru ar roku rakstītus un pie zvērināta notāra sastādītus.

Ar testamentu cilvēks pauž pēdējo gribu. Tāpat, taisot testamentu, jāņem vērā, ka bērniem un laulātajam, bet, ja bērnu nav, vecākiem, ja viņi mantojuma atstājēja nāves brīdī ir vēl dzīvi, ir tiesības, mantojumam atklājoties, izprasīt neatņemamo daļu. Tā naudas izteiksmē ir puse no mantojuma daļas vērtības, uz kādu viņiem būtu tiesības pēc likuma, ja testamenta nebūtu.

Civillikuma 423. pants noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. p.). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 36 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas