Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punkts  dod tiesības darba devējam atbrīvot darbinieku, kurš nepārtraukti slimo ilgāk par sešiem mēnešiem, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai kura darbnespēja ilgst vienu gadu triju gadu periodā, ja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā neieskaita darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Vērtējot turpmāko darba līgumattiecību turpināšanu, darba devējs pamatojas uz darbnespējas lapā sniegto informāciju.

Ja darba devējs vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kas nepārtraukti slimo pusgadu un ilgāk, darba devējam šajā gadījumā darba līgumu var uzteikt 10 dienas iepriekš.

Darba likuma 112. pantā noteikts: ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu šā likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktajā gadījumā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Ja ikgadējais atvaļinājums nav izmantots, izbeidzot darba attiecības, neizmantotais atvaļinājums tiek kompensēts naudā.

Darbiniekam nav aizliegts komunicēt ar darba devēju savā slimības laikā un informēt par situāciju, vienoties par turpmāko rīcību.

Tiesību uz bezdarbnieka statusu nav personai, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi).