Pašvaldību vadītāji uzsver, ka minētās piecas austrumu pierobežas pašvaldības ir tiešā Latvijas–Krievijas robežas tuvumā, tās viskrasāk izjūt pastāvošos ģeopolitiskos riskus, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, darbaspēka aizplūšanu un ekonomiskās situācijas grūtības.
“Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotāju vidū satraukums un neziņa aug ar katru dienu. Un tas nav saistīts tikai ar ģeopolitisko spriedzi, bet gan ar valdošo smago sajūtu, ka valsts mūs ir aizmirsusi. Bez tūlītēja, mērķtiecīga valdības atbalsta ir gandrīz neiespējami saglabāt pārliecību, ka šajā kritiskajā brīdī vispār esam vajadzīgi savai valstij. Mēs nedrīkstam ilgāk gaidīt. Ir jārīkojas pēc būtības. Mūsu galvenā cerība ir uz jaunās valdības reālu politisko gribu un izlēmību, kas beidzot likvidētu reģionālo netaisnību un reāli, nevis tikai lozungos, stiprinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības austrumu robežu,” uzsver Dzintars Adlers, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Pašvaldību mērķis ir mazināt ilgstošo reģionālo nevienlīdzību un pastāvošo plaisu starp dzīves kvalitāti pierobežas novados un galvaspilsētā, panākt, ka tiek sadzirdēta pierobežas pašvaldību nepieciešamība pēc mērķtiecīgas, tieši šī reģiona specifikai pielāgotas atbalsta programmas ekonomikas virzīšanai, un atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības atbalsta projektu īstenošanai, lai veicinātu reģiona ekonomiku.
Pašvaldības novērtē līdz šim valstī paveikto austrumu pierobežas atbalstam – Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, Saeimas pieņemto Latvijas austrumu teritorijas likumu, tomēr uzsver, ka ar dokumentiem nepietiek – pierobežas stiprināšanai ir nepieciešama reāla, tūlītēja un mērķtiecīga rīcība, nodrošinot arī finansiālu segumu. Pretējā gadījumā turpināsies iedzīvotāju aizplūšana no pierobežas novadiem, kas atstās negatīvas sekas uz ekonomiku, paralizējot vietējo uzņēmumu darbību un kavējot jaunu investoru ienākšanu.
