Darba līgumu var grozīt, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, un attiecībā uz formu jāpiemēro Darba likuma 40. panta noteikumi, kas regulē darba līguma noslēgšanu (t.i., grozījumiem jābūt rakstveidā, jānorāda darba devēja nosaukums, darbinieka vārds, uzvārds u.tml.). Arī uz amata apraksta kā darba līguma pielikuma grozīšanu attiecas tās pašas prasības.

Svarīgi arī kas tieši amata aprakstā tiek grozīts. Darba likuma 56. panta pirmā daļa atļauj darba devējam ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros precizēt darbinieka darba pienākumus. Tātad amata aprakstā iekļauto darba pienākumu precizēšanai pietiks ar darba devēja rīkojumu, bet jaunu pienākumu iekļaušanai būs nepieciešams panākt rakstisku vienošanos ar darbinieku.

Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā darbinieka arodam, amatam, specialitātei (profesijai) jābūt norādītai atbilstoši profesiju klasifikatoram. Profesiju klasifikatorā minēto amatu nosaukumu maiņas gadījumā attiecīgās izmaiņas vislabāk būtu atspoguļot darba līguma grozījumos. Ja darbinieks kaut kādu iemeslu dēļ šādiem darba līguma grozījumiem nepiekrīt, tad vajadzētu lūgt darbinieku šādu atteikumu iesniegt rakstiski. Pēc tam darba devējam vajadzētu izdot rīkojumu par darbinieka amata nosaukumu maiņu sakarā ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos par profesiju klasifikatoru (vai jaunu noteikumu pieņemšanu) un pret parakstu ar to iepazīstināt darbinieku.

Darbinieka atteikums parakstīt darba līguma grozījumus saistībā ar izmaiņām profesiju klasifikatorā darba devējam nevar kalpot par šķērsli likumā minēto prasību ievērošanai.

Ja darbinieks kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt parakstīt tādus darba līguma grozījumus, kuru vienīgais mērķis ir darba līgumā fiksēt jauno darba devēja nosaukumu, tad darba devējam vajadzētu lūgt darbinieku šādu atteikumu iesniegt rakstiski. Pēc tam darba devējs rakstiski pret parakstu informē darbinieku, ka no attiecīgā datuma tiks mainīts darba devēja nosaukums un kāds tas būs. Ar šo būs pilnīgi pietiekami.

Darbiniekam ir tiesības izlemt, parakstīt vai neparakstīt darba līguma grozījumus pat tad, ja darba devējam šķiet, ka grozījumu neparakstīšanai nav racionāla pamata. Konkrētajā situācijā nepastāv neviens no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajiem darba devēja uzteikuma pamatiem, tāpēc darba līgumu darbiniekam uzteikt nevar.