Darba likuma 149. panta piektajā daļā noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Saskaņā ar Darba likuma 128. panta pirmo daļu, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 12.06.2014. spriedumā lietā “C-118/13 Bollacke” pausta atziņa: “Darbinieka nāve neizslēdz tā tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu.” EST konstatēja, ka, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darbiniekam ir tiesības uz finansiālu atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu. EST analizēja, vai fakts, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamats ir darbinieka nāve, var liegt tiesībām uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pāriet tiesībās uz finansiālu atlīdzību.

EST norādīja, ka Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punktā ir paredzēti tikai divi nosacījumi – darba attiecību izbeigšanās un neizmantots ikgadējais atvaļinājums. Savukārt finansiālā atlīdzība par neizmantotu atvaļinājumu darbinieka nāves gadījumā nodrošina šo tiesību lietderīgo iedarbību. Tieši tāpēc ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanas pienākums nevar beigties ar darbinieka nāvi, pretējā gadījumā “kāds nejaušs notikums, kuru nevar ietekmēt ne darba ņēmējs, ne darba devējs, ar atpakaļejošu spēku radītu pilnīgi plašu tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kuras ir paredzētas Direktīvā 2003/88/EK, zudumu”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, darba devējam ir pienākums arī darbinieka nāves gadījumā izmaksāt darbinieka neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu.

Tā kā darba devēja rīcībā parasti nav pilnīgas informācijas par darbinieka radniecību un iespējamiem viņa mantiniekiem, kuri saistībā ar personas nāvi Civillikuma Mantojuma tiesību daļā noteiktajā kārtībā var pieteikties mantojumam, tad šajā situācijā  darba devējam mirušajam darbiniekam aprēķinātās un neizmaksātās naudas summas ir ieskaitāmas uzņēmuma deponentu kontā un situācijā, ja piesakās mantinieki (mantojuma tiesības apliecina Mantojuma apliecība), attiecīgi izmaksājamas. Mantojuma apliecībā jābūt norādītai informācijai par mirušās personas darba devēja neizmaksātajām naudas summām, kas ir pamatojums, lai vērstos pie darba devēja un pieprasītu izmaksāt šīs summas mantiniekam.

Ja šī informācija nav ietverta Mantojuma apliecībā, jums būtu jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš kārtoja mantojuma lietu un izsniedza Mantojuma apliecību, lai noskaidrotu informāciju, vai tika skaidrota informācija par mirušās personas darba devēja neizmaksātajām naudas summām un kāpēc tās nav iekļautas Mantojuma apliecībā.

Kopējais prasījuma tiesību noilgums Latvijas Republikā saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu ir 10 gadi, līdz ar to, ja mantinieki nepiesakās, deponētā naudas summa ir jāglabā 10 gadus.