Civillikuma 636. pants noteic: katru testamentu, kas neatbilst kādam likuma noteikumam, ieinteresētās personas var apstrīdēt. Testamentu apstrīdēt var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki (637. panta pirmā daļa). Jūs kā mantojuma atstājēja bērns esat uzskatāms par likumisko mantinieku, tādējādi jums ir tiesības celt prasību par mantojuma apstrīdēšanu. Testamenta apstrīdēšanai ir nepieciešams pamatots iemesls. Piemēram, ja jūsu rīcībā ir pierādījumi, ka mantojuma atstājējs pie notāra nemaz nav bijis vai testaments sastādīts viltus, maldības vai spaidu ietekmē, tad tiesā jums tas jāpierāda. Ja testaments ir sagatavots kā publisks testaments pie zvērināta notāra, jāpierāda, ka notārs kā amatpersona ir rīkojies pretlikumīgi. Attiecīgi, ja pamatoti uzskatāt, ka testaments varētu būt viltots, tad iespējams vērsties ar iesniegumu policijā. Krimināllikums paredz kriminālatbildību par dokumentu viltošanu (skat. 177. un 275. pantu). 

Notariāta likuma 179. pants paredz, ka zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi. Savukārt 282. pants noteic: ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā. 

Jūsu gadījumā ieteicams vispirms konsultēties ar zvērinātu advokātu, lai palīdzētu izvērtēt un lemt par jūsu iespējamo rīcību konkrētajā situācijā.