Labdien! Kopš jaunā gada Civillikumā ir ieviesti grozījumi mantojuma tiesībās. Saskaņā ar Civillikuma 757. pantu pārdzīvojušajam laulātam un visiem lejupējiem, kas uz kāda pamata grib mantot no mirušā laulātā vai no kopējā augšupējā, viss tas, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot, pirms mantojuma masas dalīšanas jāpievieno tai vai arī jāieskaita savā mantojuma daļā. Ir izveidojusies situācija, ka mana mamma (kundze sirmā vecumā) vēlas visu savu vērtīgāko mantu (māju ar zemi, mežu) uzdāvināt manam brālim. Savukārt man mamma vēlas uzdāvināt nelielu zemesgabalu. Citu vērtīgu īpašumu, mantas vai naudas mammai nav. Acīmredzams, ka brālim dāvinātais īpašums ir daudz vērtīgāks. Mēs esam vienīgie bērni, tēvs ir dzīvs. Tēvam nav vērtīgu īpašumu, mantu vai naudas. Vai es kādā veidā varu iegūt mammas īpašumus, ja mamma nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem? Vai brālis var atteikties mantot, ja ir apmierināts ar iepriekš saņemto (Civillikuma 760. panta pirmās daļas 1. punkts), tādējādi es nesaņemu neko no “vērtīgajiem” īpašumiem? Saprotu, ka esmu neatņemamās daļas tiesīgā, bet, ja mamma uzdāvina vērtīgākos īpašumus brālim, vai ir, no kā izmaksāt šo daļu? Paldies jau iepriekš!
Ar Civillikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, nav mainīta 757. pantā nostiprinātā iepriekšēji saņemtā pievienojuma institūta būtība, bet ir noteikts termiņš, kādā pirms mantojuma atklāšanās saņemtais jāieskaita kā iepriekšēji saņemtais pievienojums, proti, pieci gadi pirms mantojuma atklāšanās. Tādējādi tiek novērsts agrāk paredzētais, ka pienākums ieskaitīt iepriekšēji saņemto ir par visas dzīves laikā iegūto no mantojuma atstājēja. Tāpat precizēts, ka iepriekš saņemtā pievienojums jāizdara likumiskās mantošanas gadījumā, ja vien mantojuma atstājējs nav atcēlis mantiniekus no šī pienākuma. Tas nozīmē, ka minētais var būt attiecināms ne tikai uz brāli, bet arī uz jums, ja esat saņēmusi dāvinājumus no mātes (jāņem vērā, ka arī mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais ir neatņemamās daļas tiesīgais).
Civillikums nosaka pienākumu ņemt vērā neatņemamās daļās tiesīgo tiesības uz mantojumu. Likuma 1922. pants noteic: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu (desmit gadu laikā). Tas nozīmē: neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā var izprasīt savu neatņemamo daļu tikai tad, ja nav saņēmuši pat likumā noteikto neatņemamo daļu. Atbilstoši 425. pantam neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kas bijusi testatora nāves dienā. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. pants).
Civillikuma 760. pants arī paredz, kad pievienojums nav jāizdara:
Pievienojuma aizliegums, kā arī tās personas atteikšanās, kurai pievienojums jāizdara, nedrīkst aizskart līdzmantinieku neatņemamās daļas tiesības.
Tas nozīmē, ka, mantojot uz likuma pamata, iepriekš saņemtā pievienojums izdarāms vienmēr, izņemot, ja mantojuma atstājējs atbrīvojis mantiniekus no pienākuma to darīt. Līdz ar to konkrētajā gadījumā būs vērtējams, ar kādiem nosacījumiem māte dēlam būs veikusi dāvinājumu. Brālim arī ir tiesības atteikties no mantojuma. Vienlaikus jāatceras, ka mantojuma atstājējam savas dzīves laikā ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, t. sk. arī dot rīkojumu rīcībai ar to nāves gadījumā (piemēram, ar testamentu, mantojuma līgumu, ievērojot neatņemamās daļas tiesīgos).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
