Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde skaidro: “Normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi deklarēto personu skaitam vienā nekustamajā īpašumā.”

“Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums, vai šī īpašuma lietošanas tiesības tā ir ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata,” noteikts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta otrajā punktā.

Savukārt pilnvarotās iestādes ir tiesīgas pārbaudīt ziņas, ko ir sniegusi persona, deklarējot savu dzīvesvietu, un lūgt sniegt pierādījumus tam, ka personai ir tiesības deklarēties izvēlētajā dzīvesvietā. Tas ir noteikts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 11. pantā.

Šeit ir svarīgi atcerēties pamattiesības, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā ir noteikta privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība: “Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.”