Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas ļauj ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku. 

Tā nepieciešama, ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. 

Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi. To apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”. 

Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), trešās valsts pilsonim, kurš uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, uzturēšanās laikā ir nepieciešama spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise. 

Proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 564) 73. punktu, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, izņemot gadījumu, ja termiņuzturēšanās atļauju saņem ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība. 

Tāpat, lai reģistrētu uzturēšanās atļauju, ārzemniekam jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise (ja viņš reģistrē termiņuzturēšanās atļauju). Ja ārzemniekam ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, viņš minēto dokumentu neuzrāda (skat. MK noteikumu Nr. 564 79. punktu). 

Nacionālais veselības dienests (NVD) norāda: 

“Krievijas pilsonim ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ja viņš atbilst kādai no tālāk minētajām personu grupām (skat. Veselības aprūpes finansēšanas likuma 9. un 11. pantu): 

• ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 

• persona, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, šīs personas bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī šīs personas laulātais, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja un kurš audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem. 

Papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešajā daļā ir noteiktas arī citas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, personām, kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstī. 

Ja personai zūd tiesiskais pamats uzturēties Latvijas Republikā un persona nav nodarbināta vai neatbilst citām Veselības aprūpes finansēšanas likuma 9. un 11. pantā norādītajām personu grupām, personai nav tiesību saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. 

Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7. pantam ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.” 

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) skaidro, ka tiesības pieprasīt Latvijas vecuma pensiju 2025. gadā ir sievietēm un vīriešiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 20 gadi: 

“Tiesības pieprasīt invaliditātes pensiju ir personām, kuras nav sasniegušas pensionēšanās vecumu, kurām Latvijā ir noteikta invaliditāte un apdrošināšanas stāžs ir vismaz trīs gadi. 

Šie nosacījumi attiecas arī uz Krievijas pilsoņiem. Tomēr, lai izvērtētu Krievijas pilsoņa tiesības uz pensiju, ir būtiski, vai viņam jau ir piešķirta citas valsts pensija. Ja ir, tad par kādiem apdrošināšanas periodiem un uz kādiem nosacījumiem, jo tādā gadījumā tiesības uz Latvijas pensiju var atšķirties.” 

Detalizēta informācija par tiesībām uz Latvijas pensiju saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu sociālās drošības jomā atrodama VSAA tīmekļvietnē. 

Lai saņemtu pilnvērtīgu informāciju konkrētajā situācijā, iesakām vērsties attiecīgajās iestādēs. Kontaktinformācija pieejama šeit: 

• PMLP; 

• NVD; 

• VSAA.