Vispirms jānorāda, ka mantot iespējams pēc likuma, līguma vai testamenta. Līdz ar to, ja mantojuma atstājējs nav devis pēdējās gribas rīkojumu, piemēram, testamentu, tad mantošana notiek saskaņā ar likumu.

Civillikuma 830. pants paredz, ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem līdzmantiniekiem. Pieauguma tiesība nav piemērojama, ja atkritušam mantiniekam ir substitūts vai ja viņš jau pēc aicinājuma mantot nomirst un viņa tiesība ir pārgājusi uz viņa mantiniekiem.

Saskaņā ar Civillikuma 834. pantu, mantojot pēc likuma, atbrīvojusies mantojuma daļa piekrīt tiem līdzmantiniekiem, kas būtu to dabūjuši, ja atkritušā mantinieka nemaz nebūtu bijis, un šo daļu viņi sadala samērā ar savām mantojuma daļām.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja divi no trim mantojuma atstājējas likumiskajiem mantiniekiem – dēliem – nepieteiksies uz mantojumu, mantos tikai viens dēls, kurš būs pieteicies uz mantojumu. Proti, likums neparedz iespēju atteikties no mantojuma par labu kādam citam (piemēram, dēls nepiesakās, lai mantotu mazbērns). Līdz ar to jūsu situācijā likumiskās mantošanas gadījumā dzīvokli mantotu tikai viens no dēliem, kurš būs pieteicies mantojumam, bet mazbērni nevarēs mantot (mazbērni varētu pretendēt uz mantojumu, ja, piemēram, kāds no mantojuma atstājējas likumiskajiem mantiniekiem (dēliem) būtu miris, tad attiecīgā mirušā mantinieka bērni varētu iestāties viņa vietā un mantot).