Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
• segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
• pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u. c.

Tātad dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz nepieciešamie apsaimniekošanas, remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar kopīpašuma apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pants noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst arī dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas) jumts, koplietošanas pagrabs u.c.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 17. punkts noteic, ka ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi:

• jumta seguma caurtece;
• ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;
• zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;
• apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;
• izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;
• durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;
• caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;
• plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;
• plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;
• bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;
• dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženiertīklu darbības traucējumus;
• apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;
• gāzesapgādes sistēmas bojājumi;
• pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;
• citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;
• inženiertīklu ievadu hermetizācijas bojājumi;
• ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu bojājumi;
• bīstamo iekārtu (liftu) atsevišķu elementu bojājumi.

Noteikumu 15. punkts paredz: ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem.

Līdz ar to mājas apsaimniekotājam ir tiesības nekavējoties novērst avārijas darbus, izmantojot šim nolūkam mājas uzkrājuma līdzekļus. Ja uzkrājumu nav, pārvaldnieks izraksta iedzīvotājiem atsevišķu rēķinu par veiktajiem darbiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi“ 21. punkts:  “Pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajam pārvaldīšanas maksājuma pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus.”

Lai gūtu precīzāku atbildi uz savu jautājumu, jums ar visiem dokumentiem būtu jāvēršas pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.