Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Lūdzu konsultāciju. Daudzdzīvokļu māja, kas ekspluatācijā nodota 1985. gadā, māja piederēja paju saimniecībai, kurai bija centralizētā centrālapkure. Laikam ejot, apkuri atvienoja, un katram īrniekam bija jādomā, kā apsildīt dzīvokli. Īrnieki pārgāja uz malkas apkuri, iebūvējot malkas plītis. Saimniecība tika likvidēta, un dzīvokļi par pajām nonāca īpašumā. Pirms gada tika nodibināta apsaimniekošanas biedrība, māja skaitās kopīpašums. Tagad daži dzīvokļu īpašnieki nomaina plītis pret centrālapkures katliem, līdz ar to jāmaina arī skurstenis. Vai drīkst uzstādīt daudzdzīvokļu mājā, kas ir kopīpašums, centrālapkures katlus, ignorējot īpašniekus, kuri nevēlas pārbūves savos dzīvokļos? Kādi dokumenti jāsagatavo un ar ko jāsaskaņo apkures sistēmas uzstādīšana, cik tas ir droši? Kādas specifikācijas prasības ir skurstenim, ja ir granulu katls? Vai pie viena skursteņa var būt pieslēgti gan malkas apkures plītis, gan centrālapkures katls? Kā juridiski pareizi atrisināt situāciju, ja skursteni vēlas pārbūvēt īpašnieks, kam ir centrālapkure, bet izmaksas pieprasa segt arī kopīpašniekam, kam nav centrālapkure?
Ja dzīvokļi par pajām ir nonākuši to iedzīvotāju īpašumā, tad māja ir privatizēta un kopīpašums, kā nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants, ir dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Lai veiktu pārbūvi kopīpašuma daļā, ir nepieciešams visu īpašnieku balsojums, kā nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Jautājumā par apkures veida maiņu un skursteni iesaku vērsties vietējā pašvaldības būvvaldē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
