E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26359
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Vai vecāka dzimumam, tiesā risinot jautājumu saistībā ar bērnu, ir izšķirīga nozīme

J
jautā:
21. maijā, 2022
Rihards

Situācija ir šāda: esmu precēts, ir trīsgadīgs bērns. Attiecības ar sievu ir aizgājušas greizi, un tā jau iet aptuveni divus gadus. Ir vēlme pārtraukt laulību. Ar bērnu pārsvarā nodarbojos es, bērna māte diezgan minimāli grib pavadīt laiku ar meitu, visu laiku vakaros iet tusēties, veido dažādas attiecības ar citiem vīriešiem utt. Bet, kad ir runa par šķiršanos un meitas aizgādību, mierīgi vienoties nav iespējams, jo man ir vēlme būt, tā teikt, primārajam aizgādnim, bet bērna māte var pēc vēlēšanās piedalīties bērna audzināšanā. Var diezgan labi redzēt, ka viņai to darīt (kamēr dzīvojam “kopā”) negribas vai, ja grib, tad diezgan minimālā apjomā. Bieži vien viņa nemaz nenakšņo ar mums mājās. Kad jāizvēlas starp laika pavadīšanu ar mani un meitu vai izklaidēšanos, viņa bieži izvēlas otro variantu. Kad runāju par šķiršanos, tad sāk stāstīt par to, ka viņa cīnīsies par bērna tiesībām (lai meita dzīvotu ar viņu), un es nesaprotu, kādēļ viņai tas būtu vajadzīgs, ja viņa nemaz ar viņu nodarboties negrib, es, tieši pretēji, gribu, un praktiski jau dzīvojam tā, it kā meita dzīvotu ar mani un māte nāktu “ciemos”. Kādi būtu varianti šādas problēmas risināšanā? Cik saprotu, ja ir domstarpības par bērna aizgādību, tad to risina tiesa. Bet bail iet cauri tam procesam, jo ir sajūta, ka tiks spriests primāri mātes labā, ja viņa tiesas laikā izrādīs pietiekamu interesi. Mani visvairāk satrauc, ka tiesa noteiks, ka bērnam jādzīvo ar māti un zaudētājs būs bērns.

A
atbild:
06. jūlijā, 2022
Ilona Barkovska
juriste

Ja puses nevar vienoties par kādu no šiem jautājumiem – par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali (ja attiecīgi pusēm ir kopīgs bērns vai bērni un/vai kopīgā manta) –, tad šķirt laulību var tikai tiesā.

Ir divi varianti saistībā ar pušu strīdu – var lūgt tiesu nodibināt atsevišķo aizgādību par bērnu vai arī lūgt noteikt bērna dzīvesvietu pie tēva.

Atsevišķās aizgādības gadījumā tam vecākam, kuram tā ir nodibināta, tiek palielināts tiesību apjoms attiecībā uz bērnu. Proti, viņš ir tiesīgs vienpersoniski lemt par bērna dzīvē svarīgiem jautājumiem (darbojoties bērna interesēs), tostarp noteikt bērna dzīvesvietu. Ja tiesai tiek lūgts noteikt bērna dzīvesvietu pie tēva, tiesa lems par šo jautājumu, savukārt abiem vecākiem turpināsies kopīgā aizgādība par bērnu.

Ja bērna māte nepiedalās bērnam svarīgu jautājumu, kā arī jautājumu, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, risināšanā (piemēram, izglītības iestādes izvēle, ārsta, ārstniecības iestādes izvēle utt.), neinteresējas par šādiem jautājumiem, tad var lūgt tiesu nodibināt tēva atsevišķo aizgādību par bērnu, lai turpmāk šādu jautājumu risināšana būtu savlaicīga, efektīva un nebūtu strīdu, kas var ietekmēt bērna intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta otro daļu vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Par atsevišķo aizgādību un to, kā to nodibināt, var izlasīt portālā iepriekš publicētajā atbildē šeit.

Savukārt par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie konkrēta vecāka var izlasīt portālā iepriekš publicētajā atbildē šeit.

Vecāka dzimumam (risinot jautājumus, saistītus ar bērniem) pašam par sevi nevar būt izšķirīgas nozīmes, jo šādus jautājumus jālemj bērna, nevis konkrētā vecāka interesēs.

Latvijas Republikas Augstākās tiesa Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” 3. lpp. ir rakstīts: “Tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).”

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 158 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU