E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 35368
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Nodokļi

Pašnodarbinātais patstāvīgi veic sociālās iemaksas un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli

J
jautā:
08. februārī, 2025
Gerda

Labdien! Šobrīd esmu darba ņēmēja ar bruto algu 1300 eiro. Vēlos paralēli arī atvērt saimnieciskās darbības veicējas profilu, kur par darbu katru mēnesi plānoju saņemt stabilus 200 eiro. Šobrīd nesaprotu, cik tas man būtu izdevīgi. Nesaprotu, cik liels nodoklis man būtu jāmaksā kā pašnodarbinātajai personai. Vai ienākumi tiek skaitīti kopā ar darba algu, no kuriem tad attiecīgi arī jāmaksā nodoklis? Kā šajā gadījumā tiek aprēķināts neapliekamais minimums? 

A
atbild:
Šodien
Lidija Dārziņa
LV portāls

Nodokļus darbiniekam aprēķina un ietur darba devējs.  

Izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteic, ka 2025. gadā algas nodokļa likme, ko piemēro darbavietā, ir 25,5%. Ja darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (grāmatiņā VID EDS norādīts, ka tā iesniegta galvenajā ienākumu gūšanas vietā)), tad darba devējs piemēro neapliekamo minimumu, kas šogad visiem ir 510 eiro mēnesī. Ja grāmatiņā ir norādīts arī apgādājamais, tad darba devējs piemēro nodokļa atvieglojumu par apgādājamo. 

Ja nodokļa grāmatiņā ienākuma gūšanas vieta nav norādīta (nav iesniegta darba devējam), tad ienākuma izmaksātājs nav tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus.  

Darba ņēmējam paralēli var būt sava saimnieciskā darbība. Tiesības uz blakus darbu ir noteiktas Darba likuma 91. pantā. Darbinieka tiesības strādāt blakus darbu un tā saskaņošanas kārtību parasti nosaka darba līgumā.   

Vienlaikus Darba likuma 92. pants noteic, ka darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar pamatotām un aizsargājamām darba devēja interesēm, it īpaši, ja blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pienācīgu darbinieka saistību izpildi. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar pamatotām un aizsargājamām darba devēja interesēm. Ar aizsargājamām darba devēja interesēm ir saprotama: nevēlama darbinieka konkurence, kas var radīt šaubas par lojalitāti; darbinieka saistības izpildījuma vai rūpības samazināšanās. 

Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē. Pašnodarbinātais pats kārto savas saimnieciskās darbības grāmatvedību un maksā nodokļus – atkarībā no izvēlētā nodokļu režīma (vispārējais nodokļu režīms vai mikrouzņēmumu nodoklis). 

Informācija sava biznesa uzsācējiem ir pieejama VID tīmekļvietnē, norādēs “Saimnieciskās darbības veicēji”, “Kā reģistrēt un veikt saimniecisko darbību” un “Pirmie soļi topošajiem uzņēmējiem”.  

Ja izvēlas vispārējo nodokļu režīmu, tad jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – par ceturkšņa mēnešiem, kuros ir ienākumi (starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem). 

Ja ienākumi ir mazāki par minimālo algu valstī (šogad 740 eiro), tad jāmaksā 10% no faktiskā ienākuma. Iemaksas papildinās pensijas kapitālu. 

Saimnieciskās darbības veicējs/pašnodarbinātais iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) aprēķina un maksā par gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pirmā likme ir 25,5%. 

IIN tiek piemērots kopējiem ar nodokli apliekamajiem gada ienākumiem. Nodokļa likme gada ienākumam līdz 105 300 eiro ir 25,5%. Ja ienākumi gadā ir lielāki, tad pārsniegumam likme ir 33%.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 150 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas