Ja, šķirot laulību, bērna dzīvesvieta tika noteikta pie bērna mātes (kurai bija jāīsteno ikdienas aizgādība pār bērnu), tad tas ir atspoguļots vai nu tiesas spriedumā par laulības šķiršanu (ja puses laulību šķira tiesas ceļā), vai pušu noslēgtajā vienošanās dokumentā par laulības šķiršanu, saskarsmi ar bērnu, uzturlīdzekļiem bērnam utt. (ja puses laulību šķira pie notāra).

Ja, apstākļiem mainoties, rodas nepieciešamība noteikt bērna dzīvesvietu pie tēva, puses var noslēgt rakstveida vienošanos par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie tēva. Ja puses, šķirot laulību pie notāra, noslēdza vienošanos, tostarp par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie mātes, tad šobrīd puses var parakstīt pašreizējās vienošanās grozījumus un mainīt attiecīgo punktu par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie tēva (nevis pie mātes).

Jāņem vērā: ja bērna dzīvesvieta mainās un bērns pastāvīgi dzīvos pie bērna tēva, kurš īstenos viņa ikdienas aizgādību, tad uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums gulsies uz bērna māti, kas arī jāatspoguļo vecāku starpā noslēgtajā vienošanās dokumentā vai grozījumos. Kā arī pusēm attiecīgajā dokumentā jāietver saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība, saskaņā ar kuru bērna māte īstenos saskarsmi ar bērnu, kas pastāvīgi dzīvos pie tēva.

Ja labprātīgi abpusēji vienoties par šiem jautājumiem nav iespējams, tad jāiesniedz prasības pieteikums par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie otra vecāka un uzturlīdzekļiem. Par prasības pieteikumu par bērna dzīvesvietas noteikšanu jūs varat izlasīt portālā publicētajā atbildē.

Saskaņā ar Civillikuma 178. panta otro daļu, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo. Un saskaņā ar šā panta trešo daļu jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 178. panta ceturto daļu vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Ja vecāki vienosies, ka bērna tēvam būs atsevišķa aizgādība pār bērnu, to var ietvert pušu vienošanās dokumentā. Tāpat vecāks, kurš vēlas, lai tiktu nodibināta viņa atsevišķa aizgādība pār bērnu, var iesniegt tiesā prasības pieteikumu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu. Par atsevišķas aizgādības nodibināšanu jūs varat izlasīt portālā publicētajā atbildē.

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmo daļu iesniedzējam ir pienākums informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņa tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu, ja:

1) bērns faktiski neatrodas iesniedzēja aprūpē, izņemot gadījumu, kad iesniegumu ir iesniegusi pilngadīga persona par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam;

2) pilngadīga persona neturpina iegūt izglītību Latvijas Republikā;

3) iesniedzējam vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā;

4) iesniedzējs ir saņēmis uzturlīdzekļus, tostarp, ja uzturlīdzekļu maksājumi veikti ar trešās personas starpniecību (izņemot zvērinātu tiesu izpildītāju), iesniegumā norādot saņemto uzturlīdzekļu apmēru un datumu, kad uzturlīdzekļi saņemti;

5) uzturlīdzekļu izmaksa no fonda veikta šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā un parādnieks īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta ceturtās daļas un 178. panta otrās daļas izpratnē;

6) bērns stājies laulībā;

7) uzturlīdzekļu izmaksa no fonda veikta šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā un spēkā stājies tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu vai noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem;

8) tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, ir zaudējis spēku vai arī spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam;

9) vienošanās par uzturlīdzekļiem ir izbeigta vai grozīta;

10) persona, kuras vietā iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus no fonda, nav bērna vecāks;

11) iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.

Tātad, ja bērna dzīvesvieta būs noteikta pie tēva, kurš īstenos viņa ikdienas aizgādību un faktiski aprūpēs bērnu, tad uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums iestāsies bērna mātei. Vienlaikus bērna mātei zudīs pamats saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda no brīža, kad ikdienas aizgādību par bērnu uzsāks īstenot bērna tēvs. Bērna mātei šādā gadījumā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas jāinformē fonda administrācija, iesniedzot tai attiecīgu iesniegumu.