Likumdošanas jaunumi: rosina samazināt termiņu iesnieguma pārsūtīšanai un atbildes sniegšanai

2025. gada 13. martā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi deviņus likumprojektus, starp tiem ir trīs jauni likumi:

• Grozījumi Iesniegumu likumā;
• Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums;
• Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums;
• Ceļu nodevu likums;
• Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā;
• Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā;
• Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā;
• Grozījumi Komerclikumā;
• Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Rosina samazināt termiņu iesnieguma pārsūtīšanai un atbildes sniegšanai

13. martā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”. Anotācijā norādīts, ka tā mērķis ir mazināt birokrātiju, samazinot iesnieguma pārsūtīšanai paredzēto termiņu no septiņām uz piecām darbdienām. Iecerēts, ka tādējādi uzlabosies saziņas starp valsti, pašvaldībām un sabiedrību iespējas, veicinot pilsonisko līdzdalību.

Grozījumi skar Iesniegumu likuma 4. panta pirmo daļu, nosakot, ka iestāde, konstatējot, ka iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav tās kompetencē, piecu darbdienu laikā (šobrīd – septiņu) no iesnieguma saņemšanas dienas to pārsūta citai kompetentajai iestādei, informējot par to iesniedzēju.

Šī panta pirmo daļu plānots papildināt un noteikt, ka tādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu (patlaban atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā).

Ar grozījumiem rosināts samazināt Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā paredzēto termiņu, kādā iestādei jāsniedz atbilde pēc būtības, – līdz 10 darbdienām no iesnieguma saņemšanas (šobrīd – viens mēnesis). Vienlaikus likumprojekta iesniedzēji rosina papildināt 5. pantu ar jaunu 3.¹ daļu, kurā būtu noteikts: “Ja objektīvu iemeslu dēļ 10 darbdienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.”

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa (“Zaļo un Zemnieku savienības” frakcija), Edmunds Jurēvics (frakcija “Jaunā Vienotība”), Andris Šuvajevs, Mairita Lūse (frakcija “Progresīvie”).

Latvijas drošībai svarīgās jomās nodarbinātajām personām aizliegs izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju

Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”, kura mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitīgu un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu iespējamību.

Likumprojekts paredz aizliegt izbraukt uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku noteiktās Latvijas drošībai svarīgās jomās nodarbinātajām personām:

• kurām ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam;
• kuras ir par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas;
• kuras ir nodarbinātas Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošajās iestādēs, militārajos objektos vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, vai Nodokļu un muitas policijā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajām muitas amatpersonām;
• kuras ir nodarbinātas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā;
• kuras ir nodarbinātas tiesu vai prokuratūras iestādēs.

Ar izbraukšanas aizliegumu tiek saprasts arī aizliegums šķērsot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritoriju tranzītā.

Likumprojektā sniegts pamatojums: novērst vai mazināt risku, ka Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas teritorijā ar Latvijas valstspiederīgajiem tiek dibināti un uzturēti kontakti nolūkā plānot un īstenot pret Latvijas nacionālo drošību vērstus kaitnieciskus pasākumus vai iegūt minētās valstis interesējošu informāciju par Latvijā notiekošajiem procesiem, vai iesaistīt Latvijas valstspiederīgos pret Latvijas valsti vērstā sadarbībā, vai arī apdraudēt šo personu drošību un citas to likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt konkrētās personas ir ierobežotas.

Izbraukšanai uz minētajām valstīm amata pildīšanas nolūkos vai humānu apsvērumu dēļ būs jāsaņem atļauja. Izbraukšanas atļaujas būs jāreģistrē valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā.

Likumprojekta iesniedzēja ir Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Sociāli neapdrošinātajām personām veselības pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešama deklarētā dzīvesvieta Latvijā

Saeima 13. martā nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā jaunu likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums”. Pieņemot jauno likumu, spēku zaudēs pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Jaunais likums noteiks veselības aprūpes finansēšanas avotus un finansējuma izmantošanas un administrēšanas kārtību.

Iecerēts, ka valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanu nodrošinās Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds (šobrīd – Nacionālais veselības dienests). Likums regulēs fonda izveidošanu, pārvaldīšanu un uzraudzību, līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību, kā arī valsts obligātās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.  

Jaunajā likumā tiks saglabāta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma. Personām, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai, ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāros, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces (saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Tāpat kā šobrīd, jaunajā likumā plānots noteikt iedzīvotāju grupas, kuras nav sociāli apdrošinātas Latvijā vai citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveicē, bet kurām būs tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Ja persona nav apdrošināta veselības apdrošināšanai, tai būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ietvaros, ja personai ir nepārtraukti deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma saņemšanas un ja tā ir:

• Latvijas pilsonis;
• Latvijas nepilsonis;
• ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
• bezvalstnieks, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja;
• bēglis, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss;
• ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kam izsniegta Savienības pilsoņa personas apliecība, kurā izdarīts ieraksts “Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecība”, vai reģistrācijas apliecība.

Tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros būs arī bērniem līdz 18 gadu vecumam, apcietinātajiem un notiesātajiem, minēto personu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja un deklarētā dzīvesvieta Latvijā un kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem u. c. (skat. likumprojekta 10. panta trešo daļu).

Jaunajā regulējumā tiek saglabāta pacienta līdzmaksājuma kārtība un noteiktas tās pašas deviņpadsmit personu grupas, kuras tiks atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma (skat. likumprojekta 7. panta otro daļu). To vidū: bērni līdz 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte u. c.

• Veselības ministrijas informācija par attiecīgo tēmu: Atbalsta ilgtspējīga veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanu

No 2030. gada varētu ieviest ceļu infrastruktūras nodevu, atceļot autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem

Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jaunu likumprojektu “Ceļu nodevu likums”. Kā līdzatbildīgā komisija noteikta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ar jauno likumu iecerēts izveidot autopārvadājumu iekšējo tirgu ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nostiprināt principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.

Izstrādājot jauno likumu, paredzēts, ka no 2030. gada 1. janvāra tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas būs jāmaksā par transportlīdzekli, ņemot vērā attālumu, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un transportlīdzekļa tipu. Vienlaikus tiks pārtraukta autoceļu lietošanas nodeva par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām.

• Likumprojekta izstrādātājas – Satiksmes ministrijas – informācija sabiedrībai: Jaunais Ceļu nodevu likums paredz vinjetes aizstāšanu ar ceļu infrastruktūras nodevu

Pagarinās lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas no Krievijas un Baltkrievijas aizlieguma termiņu

Ar likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” paredzēts pagarināt pašreizējo lauksaimniecības un lopbarības produktu (importēšanas) aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas uz vēl vienu gadu – līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punkts patlaban noteic: lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu) un citu personu tiesību (tostarp tiesību uz īpašumu) aizsardzību, līdz 2025. gada 1. jūlijam ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.

Likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija.

Pilnveidos valsts fondēto pensiju shēmas regulējumu

Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Mērķis: nodrošināt valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībniekiem iespējami lielāku pensiju uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgtermiņā.

Kā skaidro Labklājības ministrija, grozījumi nepieciešami, jo valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgtermiņā būtiski ietekmē par pārvaldīšanu piemērotās komisijas. Pieaugot valsts fondēto pensiju shēmas aktīvu apjomam, to pārvaldīšanā veidojas apjoma radītie ietaupījumi, taču konkurences nepilnību dēļ apjoma radītie ietaupījumi nav rezultējušies līdzvērtīgā šo līdzekļu pārvaldīšanas komisiju samazinājumā.

Likumprojekts arī paredz risku un interešu konfliktu pārvaldības prasību noteikšanu ieguldījumu veikšanai reģistrētajos alternatīvo ieguldījumu fondos, lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku iespējas uzņemties atbilstošu risku pārvaldību.

EIKIS varēs pārliecināties par mājsaimniecības tiesībām pretendēt uz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai

Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”, kas paredz Tiesu administrācijas pienākumu sniegt energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmai (EIKIS) datus par nekustamo īpašumu īpašumtiesībām, lai mājsaimniecībām rastu iespēju pārliecināties par to tiesībām saņemt valsts atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai.

Likumprojektu izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija.

Rosina ieviest elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī

Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Ar grozījumiem likumā plānots ieviest būtiskas izmaiņas – elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī.

Likumprojekts paredz paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams veikt mantiskā ieguldījuma novērtējumu ar eksperta iesaisti, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Tiek rosināts Komerclikuma 154. pantā noteikt: ja, dibinot SIA, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 25 000 eiro (šobrīd – 5700 eiro) un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji.

Anotācijā raksturota šī brīža problēma: “Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam, izņemot mantiskajam ieguldījumam dibināšanas brīdī līdz 5700 eiro, ir nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums, kas rada papildu izmaksas un administratīvo slogu. Mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt kapitālu, sastopas ar nesamērīgām prasībām.”

Grozījumi paredz papildināt Komerclikuma 201. pantu ar otro daļu un noteikt: ja, palielinot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 25 000, bet nepārsniedz 50 000 eiro, un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāki par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, tad novērtējumu un atzinumu par to var sniegt valde.

Likumprojekta autori anotācijā pauž viedokli, ka šāda pieeja padarīs Latvijas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tai skaitā Igauniju, kur minētie atvieglojumi jau esot ieviesti.

Tāpat rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka nebūs jānovērtē aizdevumi, ja tie radušies no bezskaidras naudas aizdevuma. Šobrīd arī tādi darījumi ir pakļauti novērtēšanas procedūrām, kas nav lietderīgas.

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Mārtiņš Felss, Agnese Krasta, Mārtiņš Daģis (frakcija “Jaunā Vienotība”).

Paaugstinās ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu Ukrainas civiliedzīvotājiem

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatīšanai nodots likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā līdz 510 eiro.

Pašreiz saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.³ panta pirmo daļu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir nerezidenti, piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 eiro. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu – 510 eiro mēnesī – neatkarīgi no ienākumu lieluma.