Valsts civildienesta likuma 38. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2. punktu komandējums ir ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprināts ierēdņa brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus vai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Darba likuma 130. pants noteic, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Ievērojot minēto, secināms, ka, atrodoties komandējumā, darbinieks pilda darba pienākumus, līdz ar to laiks, ko persona pavada komandējumā, ir uzskatāms par darba laiku.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa paredz, ka amatpersonas (darbinieki) saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, personai, kura atrodas komandējumā brīvdienā, ir tiesības uz virsstundu darba kompensēšanu atbilstoši Atlīdzības likuma 14. panta sestajā daļā noteiktajam (nosakot piemaksu vai piešķirot apmaksātu atpūtas laiku).