Civillikuma 1068. pants nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.

Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.

Tātad Civillikums noteic, ka kopīpašniekiem būtu jāatlīdzina izdevumi, kas ir nepieciešami īpašuma uzturēšanai, – nevis greznuma izdevumi, bet gan tieši uzturēšanas izdevumi. Ja ir divi īpašnieki kādai ēkai vai zemei un viens veic noteiktas nepieciešamās apsaimniekošanas darbības, tad viņam ir tiesības pieprasīt kompensēt izdevumus. Ja par to vienošanos nevar panākt, tad ir jāsniedz prasība tiesā.

Svarīgs ir eksperta/lietpratēja atzinums par jumta stāvokli, par to, ka jumtam tiešām nepieciešams remonts un kādā apjomā, kā arī visu rēķinu/čeku saglabāšana.

Tas palīdzēs gan sarunu gaitā ar otru kopīpašnieku, gan, protams, kā pierādījumi tiesāšanās laikā.