Saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu vispārējā gadījumā virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Jūs norādāt, ka jums ir nolīgta summētā darba laika organizācija: ja darbiniekam noteikta summētā darba laika organizācija, saskaņā ar Darba likuma 140. panta piekto daļu par virsstundu darbu būs uzskatāms tikai tas darbs, ko darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tādējādi summētā darba laika organizācijas gadījumā virsstundu konstatēšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam.

Līdz ar to summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, kas savukārt tiek noteikts piecu vai sešu dienu darba nedēļas ietvaros. Tāpēc darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks pārskata periodā tiek salīdzināts ar normālo darba laiku – 8 stundām dienā vai 40 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts judikatūrā. Tādējādi, veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši normālajam darba laikam pārskata periodā, kas nozīmē: kādā no darba dienām darbinieks var strādāt arī virs 8 stundām, bet tas nebūt nenozīmē, ka darbs, ko darbinieks darba dienā veiks virs 8 stundām, būtu vērtējams kā virsstundu darbs. Par virsstundām ir uzskatāmas tikai tās stundas, kas pārsniedz darbinieka normālo darba laiku konkrētā pārskata periodā.

Turklāt gadījumā, ja darbiniekam ir attaisnotās prombūtnes laiks, tad normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīts šis attaisnotās prombūtnes laiks, piemēram, atvaļinājuma laiks, darbnespējas laiks u. tml. Proti, lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatskaita konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā, tādējādi uzzinot darbinieka normālo darba laiku, kas darbiniekam būtu jānostrādā konkrētajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas. Par virsstundām būs uzskatāmas tās stundas, kas pārsniegs darbinieka normālo darba laiku konkrētajā pārskata periodā.

Atbilstoši norādītajam jūsu minētajos piemēros attiecībā uz summētā darba laika organizāciju konkrētajās darba dienās veiktais darba laika uzskaitījums nav pretrunā ar Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikto par virsstundu darbu. Tikai pārskata periodam, kas jūsu minētajā gadījumā ir viens mēnesis, noslēdzoties, darba devējam attiecībā uz konkrēto pārskata periodu jāvērtē, vai konstatējams virsstundu darbs. Ja virsstundu darbs tiek konstatēts, attiecīgi jāveic virsstundu uzskaite un likumam atbilstoša atlīdzināšana.

Papildus attiecībā uz nakts darbu norādām, ka saskaņā ar Darba likuma 138. pantā noteikto nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Par nakts laiku Darba likuma izpratnē noteikts laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Tādējādi, lai šajā laika posmā veiktais darbs kvalificētos kā nakts darbs, šajā laikā ir jānostrādā vairāk nekā divas stundas. Tas nozīmē: ja darbinieks darbu sāk plkst. 4.00 no rīta, tad nostrādātās divas stundas līdz plkst. 6.00 nebūs uzskatāmas par nakts darbu, jo nakts laikā veiktais darbs nepārsniedz divas stundas.