Civillikuma 91. pants noteic, ka ikviena laulātā atsevišķa manta ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo.

Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Ēka būtu uzskatāma par jūsu atsevišķu mantu, jo to saņēmāt kā dāvinājumu no tēva. Bet, tā kā laulības laikā ēka tika apvienota ar zemesgabalu, tad ēka un zeme turpmāk ir vienots nekustamais īpašums.

Lai arī minējāt, ka pēc apvienošanas nekustamais īpašums zemesgrāmatā ir reģistrēts uz jūsu vārda (ēkas parasti ieraksta zemesgabala nodalījumā), pēc jautājumu būtības pieņemu, ka zemesgrāmatā nav izdarīta atzīme par to, ka nekustamais īpašums ir jūsu atsevišķa manta.  

Bez minētās atzīmes par atsevišķo mantu nevar automātiski pieņemt, ka viss īpašums ir jūsu atsevišķa manta tikai tāpēc, ka zemesgrāmatā tas ir reģistrēts uz jūsu vārda (arī īpašuma tiesību iegūšanas pamati droši vien ir divi – ne tikai dāvinājuma līgums, bet arī pirkuma līgums).

Situācijas aprakstā nav minēts, par kādiem līdzekļiem tika nopirkts ar ēku saistītais zemesgabals.

No minētā apstākļa izriet tas, vai īpašums varētu tikt uzskatīts par jūsu atsevišķo mantu (ja zemesgabalu iegādājāties tikai par saviem atsevišķajiem līdzekļiem) vai arī jūsu laulātajam ir tiesības uz minēto īpašumu kā laulāto kopmantu, proti, ja zemesgabals tika iegādāts par jūsu vīra naudas līdzekļiem (vai arī jūsu kā laulāto kopīgajiem naudas līdzekļiem) vai arī vīrs minētajā īpašumā ir ieguldījis līdzekļus, darbu ēkas remontam, zemes labiekārtošanai u. tml.

Civillikuma 89. pants noteic, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulība, tāpat kā arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darībības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. 

Ja jūsu vīrs nav nekādā veidā nav piedalījies minētā nekustamā īpašuma ieguvē un turpmākā uzturēšanā (ne ar naudas līdzekļiem, ne cita veida palīdzību), tad, piemēram, laulības šķiršanas gadījumā pastāvot strīdam par konkrēto īpašumu, jums būs pienākums pierādīt, ka viss nekustamais īpašums ir jūsu atsevišķa manta (nepastāvot līgumiskām laulāto mantiskajām attiecībām).

Savukārt, ja vīra līdzdalība ir bijusi, tad tas automātiski nenozīmē, ka nekustamais īpašums ir dalāms uz pusēm. Proti, manta vienlīdzīgās daļās tiek dalīta tad, ja katra laulātā ieguldījums nav precīzi nosakāms, bet, ja ieguldījuma apmērs ir zināms (t.sk. ievērojot daļas no nekustamā īpašuma dāvinājuma faktu), tad kopīgās mantas sadale notiks atkarībā no faktiskajiem apstākļiem, kā arī laulāto iesniegtajiem pierādījumiem par šiem apstākļiem.

Lai izvairītos no nenoteiktības šajos jautājumos, jūs varat ar vīru vienoties par konkrētā nekustamā īpašuma statusu un reģistrēt attiecīgo atzīmi par atsevišķo īpašumu (skatīt Zemesgrāmatu likuma 16. panta pirmā punkta a  apakšpunktu un 61. pantu), kā arī noslēgt līgumu par laulāto mantiskajām attiecībām.

Aicinu jūs konsultēties ar zvērinātu notāru (laulību līgumi tie noslēgti notariālā kārtībā, kā arī piekrišanas, kas paredzētas iesniegšanai zemesgrāmatā nepieciešamas notariāli apliecināt). Notāru saraksts pieejams šeit.