Pirmpirkuma tiesības tiek noteiktas ar līgumu, vai arī tās ir noteiktas līgumā.

Normatīvie akti paredz, ka pirmpirkuma tiesības ir:

• kopīpašniekam, ja kāds cits kopīpašnieks atsavina savu domājamo daļu personai, kas nav kopīpašnieks (Civillikuma 1073. pants);
• ēkas vai zemes īpašniekam, ja ēka un zeme pieder dažādām personām un tās nav vienots nekustamais īpašums (likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civllikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārību” 14. panta otrā daļa);
• līdzmantiniekam, kurš nav saņēmis savu mantojuma daļu dabā, ja mantinieks, kas ir saņēmis savu daļu dabā, pārdod savu saimniecību vai tās daļu pirms desmit gadu notecējuma (Civillikuma 751. pants);
• valstij un pašvaldībai (mērķis: sabiedrības interesēs iegādāties objektus ar kultūrvēsturisku nozīmi, dabas aizsargājamos objektus, pildītu sociālas nozīmes funkcijas u. c).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja jums ar kādu līgumu nav nodibinātas pirmpirkuma tiesības, tad vispārējā gadījumā jums kā laulātajai nav pirmpirkuma tiesību uz vīra īpašumu.

Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 78. panta pirmā daļa noteic, ka vietējām pašvaldībām, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas, ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums.

Tas nozīmē: ja vīrs jums pārdod nekustamo īpašumu, tad pašvaldībai ir noteiktas pirmpirkuma tiesības (izņēmumi no pašvaldības pirmpirkuma tiesībām ir noteikti likuma “Par pašvaldībām” 78. panta otrajā daļā).

Bet vēršu uzmanību, ka pašvaldībai ir jārīkojas normatīvā regulējuma ietvaros un tā nevar izmantot pirmpirkuma tiesības tikai tāpēc, ka nekustamais īpašums tiek pārdots par zemu cenu.

Ja nekustamais īpašums tiek pārdots zem tā vērtības, tad tas tiek uzskatīts par “draudzības pirkumu” Civillikuma 2015. panta izpratnē (nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa taisni atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai).

Tomēr, noslēdzot šādu līgumu, jums jāņem vērā, ka valsts nodeva par īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā tiks aprēķināta no īpašuma kadastrālās vērtības.

Tāpat dāvinājuma līgumā var norādīt nekustamā īpašuma vērtību, lai zemesgrāmatā varētu aprēķinātu valsts nodevu, bet, ja summa netiek norādīta, tad zemesgrāmata valsts nodevu aprēķina, ņemot vērā kadastrālo vērtību (ja līgumā norāda lielāku summu par kadastrālo vērību, tad valsts nodevu aprēķina no summas, kas norādīta līgumā).

Ministru kabineta noteikumi noteic, ka:

• par pirkuma līgumiem fiziskām personām valsts nodeva ir 1,5% no nekustamā īpašuma vērtības, bet, ja līgums noslēgts ar bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem vai vecvecākiem – 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības (jūsu minētajā gadījumā – kadastrālās vērtības);
• par īpašuma atsavināšanu uz dāvinājuma līguma pamata valsts nodeva ir 3% no nekustamā īpašuma vērtības, bet, ja līgums noslēgts ar bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem vai vecvecākiem – 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības.

Lai uzzinātu iespējamo nodevu apmēru, kas saistīta ar nekustamā īpašumu iegādi un dāvinājumu, varat izmantot nodevu kalkulatoru, un izvērtēt izdevumu apmēru.

Atgādinu, ka pirkuma līgumam un dāvinājuma līgumam var būt atšķirīgas sekas, piemēram, dāvinājuma līgumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ. Tādēļ, pirms izlemjat par nekustamā īpašuma atsavināšanas veidu, aicinu jūs izvērtēt visus aspektus (vairāk par dāvinājuma līgumu varat uzzināt šeit, bet par pirkuma līgumu varat uzzināt šeit) un neskaidrību gadījumā konsultēties ar juristu.

Papildus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai (jūsu vīram, ja viņš pārdod īpašumu jums, un jums, ja pārdodat daļu īpašuma meitai) var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Šeit variet uzzināt vairāk par IIN, kā arī pirms jebkādu darījumu veikšanas ar nekustamo īpašumu aicinu jūs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Gan dāvinājuma, gan pirkuma gadījumā būs jārēķinās ar papildus izdevumiem saskarā ar zvērināta notāra atlīdzību par dokumentu sagatavošanu zemesgrāmatai, kā arī ar zemesgrāmatu saistītām kancelejas nodevām (skatīt šeit).