Labdien! Man ar fizisku personu pie notāra noslēgts aizdevuma līgums (par 1600 eiro), pēc kura bez pamatsummas jāmaksā arī nokavējuma maksa (0,1% dienā). Kā teikts portālā publicētajā e-konsultācijā, “nokavējumu procentu pieaugums ir aprobežojams ar pamatparāda apmēru (ne vairāk kā 100% apmērā no pamatparāda summas), savukārt likumisko 6% no simta gadā (Civillikuma 1765. pants) pieaugums ir iespējams līdz pilnīgai parāda dzēšanas dienai”. Pagājuši četri gadi, bet parādnieks netaisās neko maksāt. Kur man jāiesniedz lūgums par piespiedu piedziņu, cik liela nodeva jāmaksā? Kā jārēķina likumiskos procentus, vai tos (4 x 6%) kopā ar kavējuma procentiem (100% ir maksimālā summa) var pieskaitīt piedzenamajai parāda pamatsummai? Vai es varu prasīt vēl kādus procentus piedziņas laikā, ja maksājumi iestiepjas gadu gadiem (inflācija neguļ)?
Ja parādnieks ir pieļāvis saistību pārkāpumu un jums saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu ir pamats pieprasīt no parādnieka saistību izpildi, tad parāda piedziņas process būtu risināms civiltiesiskā kārtībā, saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Gadījumos, kad kreditors pirms termiņa lauž starp pusēm noslēgto līgumu, tiek atcelti aizdevuma līgumā noteiktie atmaksāšanas noteikumi, tāpēc kreditors var pieprasīt visas aizdevuma summas atmaksu nekavējoties. Pēc līguma laušanas vairs nav piemērojama nolīgtā aizdevuma procentu likme un līgumsods (nokavējuma procenti). Līdz ar to, kreditoram (aizdevējam) ir tiesības saņemt neatmaksāto kredīta pamatsummu, procentus (par aizdevuma lietošanu) un līgumsodu (nokavējuma procentus), kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanai izbeigšanas brīdim.
Tā arī papildus, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, aizdevējam ir tiesības prasīt likumiskos procentus: sešus procentus gadā, kas aprēķināti no aizņēmējam izsniegtās un neatmaksātās pamatsummas apmērā, par laika periodu pēc līguma laušanas brīža un līdz pielīgto saistību pilnīgai izpildei (saskaņā ar 30.01.2013. Augstākās tiesas Senāta spriedumu civillietā Nr. SKC-644/2013, kas pieejams šeit).
Civillikuma 1753. pants noteic, ka procenti ir atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Atbilstoši Civillikuma 1757. pantam pieļaujams, ka gadījumā, ja līgumslēdzējpuses nav vienojušās par procentu apmēru, tad var tikt aprēķināti likumiskie procenti, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, kas ir seši procenti no simta gadā. Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (galveno parādu); 2) kad par parādnieka mantu atklāj konkursu.
Lai aprēķinātu likumisko procentu apmēru par interesējošo periodu, nepieciešams galveno parāda summu reizināt ar 6% un iegūto summu dalīt ar 12 (mēnešu skaits gadā), kā rezultātā tiek iegūta likumisko procentu mēneša summa (piemēram, pamatparāds ir 1600 eiro x 6%= 96 eiro gadā; 96 / 12 = 8 eiro mēnesī), un pēc tam likumisko procentu mēneša summa ir reizināma ar kavēto mēnešu skaitu (piemēram, ja periods ir 4 gadi, kas ir 48 mēneši, tad 48 x 8 eiro).
Vēršu uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma 1765. panta ceturtajai daļai procentus aprēķina tikai no galvenā parāda (pamatsummas) un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla jeb galvenā parāda, bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tas nozīmē: ja kreditors nav prasījis nesamaksāto procentu ieskaitīšanu pašā kapitālā, tad aprēķināt procentus no procentiem nav tiesiski.
Situācijas aprakstā ir minēts, ka aizdevuma līgums ir noslēgts pie notāra, bet nav precizēts, vai aizdevuma līgums ir slēgts notariāla akta formā vai notārs ir, piemēram, tikai apliecinājis paraksta īstumu.
Ja aizdevuma līgums ir slēgts notariāla akta formā kā terminēts līgums par naudas samaksu un līgumā uzņemtās saistības netiek pildītas, tad jūs, ievērojot Notariāta likuma D1 sadaļu “Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā” (107.1 pants un turpmākie panti), varat vērsties pie tā paša zvērināta notāra, kurš gatavojis un apliecinājis jūsu aizdevuma līgumu, par izpilddokumenta jeb notariālā izpildu akta izdošanu, kas dotu iespēju uzsākt piedziņu. Izmaksas par minēto notariālo aktu taisīšanu būs atkarīgas no darījuma summas un aprēķināmas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” 6. punktu, kas noteic, ka takse par notariālā akta taisīšanu par darījumu ir 0,5% no darījuma summas, bet ne mazāk kā 80 eiro, bet par notariālu akta taisīšanu saistībām, kas vērstas uz naudas samaksu, – 50% apmērā no 6. punktā minētās takses, par pamatu aprēķinam ņemot piedzenamās summas apmēru.
Savukārt, ja jūsu aizdevuma līgums nav sagatavots kā notariāls akts, tad par parāda piedziņu jums būtu jāvēršas tiesā pēc piekritības. Tas nozīmē: ja aizdevuma līgumā jūs ar parādnieku neesat vienojušies par konkrētu pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 26. panta pirmo daļu prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.
Iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, ir jāmaksā tiesas izdevumi, kuru apmēru nosaka atbilstoši prasības summai (kopējā piedzenamā summa) un atbildētāju skaitam.
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas pirmais punkts nosaka valsts nodevas apmēru prasībām, kas novērtējama nauda summā.
Piemēram, ja prasības summa ir 1600 eiro, tad saskaņā Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas pirmā punkta 1. apakšpunktu par prasību līdz 2134 eiro apmēram maksājama valsts nodeva 15% no prasības summas, bet ne mazāk kā 70 eiro, līdz ar to, vēršoties tiesā, ir maksājama valsts nodeva ir 240 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi: 5,37 eiro (ja atbildētājs ir viens).
Latvijas tiesu portāla e-pakalpojumi vietnē ir pieejams “Nodevu kalkulators”, kur, izvēloties procesa veidu un iesniedzamās prasības veidu, ir iespējams aprēķināt ar tiesvedības gaitu saistītos izdevumus.
Pirmsšķietami izskatās, ka jūsu prasība atbilstu vienkāršotas lietas procedūrai atbilstoši Civilprocesa 250. 19 panta pirmajai un otrajai daļai, kas noteic, ka vienkāršotas procedūras lietu ierosināšana un izskatīšana pieļaujama prasībās par naudas piedziņu, ja galvenais parāds nepārsniedz 2500 eiro, bet tādā gadījumā prasības pieteikums ir noformējams atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 305 “Noteikumi par vienkāršotajā prcedūrā izmantojamām veidlapām” apstiprinātajam paraugam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, prasības pieteikuma un aprēķina sagatavošanai rekomendēju vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas palīdzēs jums sagatavot pareizu prasības pieteikumu atbilstoši jūsu situācijai un saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!