Atbilstoši Krimināllikuma 179. panta pirmajai daļai par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Kā norādiet, esat vērsusies ar iesniegumu policijā par minēto gadījumu. Tātad, ja policijas amatpersona konstatēs noziedzīga nodarījuma sastāvu šajā lietā, tai ir pienākums ierosināt attiecīgo procesu lietā un atdzīt jūs par cietušo.

Šajā gadījumā, ja tiks ierosināts process un jūs tiksiet atzīta par cietušo, jums ir tiesības procesa ietvaros iesniegt zaudējumu pamatojošus dokumentus (čekus, kvītis). 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

Nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

Ja attiecīgais process netiks ierosināts, jums ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesisko regulējumu attiecībā uz zaudējumu piedziņu paredz Civillikuma 1635. pants. Lai būtu pamats no personas prasīt kaitējumu, tajā skaitā zaudējumu novēršanu, ir nepieciešams konstatēt un pierādīt trīs priekšnoteikumus. Pirmkārt, neatļautu darbību/bezdarbību, otrkārt, kaitējuma/zaudējumu esamību, treškārt, cēloņsakarību starp prettiesisko darbību un kaitējuma/zaudējuma esamību. Tiešo zaudējumu atlīdzināšanai tiesā ir nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apliecina zaudējumu esamību.

Prasības pieteikuma saturs ir noteikts Civilprocesa likuma 128. pantā, tostarp maksājami tiesāšanās izdevumi atbilstoši Civilprocesa likuma 33. pantam.