Civillikuma 1692. pants definē galvojuma jēdzienu – galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot pēdējo no viņa parāda.

Tādējādi galvojums ir saistības, kuras uz līguma pamata ir uzņēmies galvinieks.

Civillikuma 1702. pants nosaka, ka tad, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors ar to vēršas vispirms pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks no tās noteikti ir atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Civillikuma ceturtā daļa “Saistību tiesības”, 1587. pants, nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, gadījumā, kad aizņēmējs nepilda aizdevuma līguma nosacījumus un kreditors ir vērsies pret galvinieku, – galviniekam ir saistošs galvojuma līgums, un tas ir jāpilda.

Papildu informāciju galvojuma jautājumos Jūs varat izlasīt arī LV portāla e-konsultācijās: “Pret galvinieku prasību var celt, ja pierādīta parādnieka maksātnespēja ” un “Galvinieka tiesība vērsties pret galveno parādnieku”.