Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre. Nomas attiecības regulē Civillikums, savukārt īres attiecības arī Dzīvojamo telpu īres likums. Attiecīgi īres un nomas līgums pēc savas būtības paredz tikai lietošanas tiesību nodibināšanu, nevis īpašuma tiesību. Tas gan neizslēdz iespēju vienoties, piemēram, par īri ar izpirkuma tiesību, tomēr tādā gadījumā tāpat ir nošķiramas īres un pirkuma tiesiskās attiecības. Plašāk par īri ar izpirkuma tiesībām varat uzzināt LV portāla skaidrojumā “Kas ir īre ar izpirkuma tiesībām, un kas – nomaksas pirkums”. 

Civillikuma 2002. pants noteic, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Atbilstoši 2003. pantam pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt; bet pirkt var katrs, kam likums neaizliedz to iegūt. Ja konkrētais ēku/būvju īpašums saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. pantu ir pastāvīgs nekustamais īpašums, tad īpašuma tiesības ir iespējams nostiprināt uz attiecīgo ēku/būvi.  

Vienlaikus dalītā īpašuma gadījumā – līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi – būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl minētais likums nenosaka citādi. Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā (vairāk skat. likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu).  

Tāpat pastāv iespēja iegādāties domājamās daļas no nekustamā īpašuma, tādējādi izveidojot kopīpašumu. Plašāk par kopīpašumu varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kopīpašumā galvenā nav”. Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz kapu pieminekļiem netiek reģistrētas (citi ar kapa vietu saistītie jautājumi risināmi ar konkrētās kapsētas pārzini atbilstoši saistošajiem noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā kapsētā). 

Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām iegūt nekustamo īpašumu jānoskaidro atbilstoši konkrētajam īpašumam un situācijai, piemēram, var būt īpašas prasības īpašumu ieguvei ārzemniekiem vai lauksaimniecības zemei u. tml.