E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 7324
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Galvinieka tiesība vērsties pret galveno parādnieku

J
jautā:
31. maijā, 2015
Gita

Sakiet, lūdzu, ja kāds no ģimenes ir bijis kā galvotājs, visu šo laiku parādnieks nav maksājis, mēs uz doto brīdi sāksim to darīt, jo cits nekas neatliek. Kad šis parāds būs nomaksāts, vai mums ir tiesības vērsties tiesā un cik tas maksās, lai šo naudu parādniekam atvelk, un vai parādu piedziņas kompānijai kopā ar policiju ir tiesības meklēt šo parādnieku ārzemēs, jo uz doto brīdi viņa atrodas ārzemēs? Paldies.

A
atbild:
01. jūlijā, 2015
Estere Egle
juriskonsulte

Galvojums ir viens no Civillikuma Saistību tiesību daļā noteiktajiem saistību pastiprinājuma veidiem.  Konkrētāk šo tiesību institūtu noteic apakšnodaļa, kas tieši ir veltīta galvojumam, proti, sākot ar Civillikuma 1692. pantu: „Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda”.

Savukārt Civillikuma regulējuma daļā, kas attiecas uz galvinieka tiesībām, konkrētajā situācijā būtiski ir vēl vairāki citi panti, tostarp 1704. un 1705.pants. Tajos ir noteikts, ka, pirmkārt, kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā prasījumi pret galveno parādnieku; otrkārt, galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga.

Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka Civillikums galviniekam dod iespēju no galvenā parādnieka atgūt viņa dēļ iztērēto. Saprotams, tas var notikt labprātīgi, proti, ka galvinieks norēķinās ar kreditoriem, bet parādnieks pēc tam labprātīgi tam atlīdzina šos tēriņus. Tomēr šādi gadījumi ir maz ticami, jo citādi galvenie parādnieki uzreiz jau  pildītu savas saistības pret kreditoru jeb aizdevēju. Tādēļ galviniekiem faktiski atliek Civillikuma 1705.pantā dotā atprasījuma iespēja, kas faktiski nozīmē celt tiesā regresa prasību pret galveno parādnieku

Nezinot, par kādu saistību un parāda summu ir runa, nav iespējams atbildēt, ar kādiem izdevumiem jārēķinās, cerot atgūt naudu no paša parādnieka. Var vienīgi ieteikt meklēt skaidrību Civilprocesa likuma 4.nodaļā „Tiesāšanās izdevumi”, taču tie neaptver visas izmaksas, piemēram, neatainos cenrādi samaksai par juridisko palīdzību, gatavojoties tiesvedībai u.tml.

Tāpat šajā situācijā nebūtu pamatoti cerēt uz policijas iesaisti līdzekļu atgūšanas procesā un personas – galvenā parādnieka – meklēšanu ārzemēs. Valsts policijā paskaidroja, ka policijas funkcijās un uzdevumos neietilpst parādu piedziņa, kā arī policija tāpat vien ārzemēs nevienu cilvēku nemeklē, ja vien tam nav attiecīgs pamats. Savukārt privāttiesisku saistību nepildīšana jeb aizdevuma atmaksas neveikšana noteiktajā termiņā nav šāds pamats personas meklēšanai, turklāt likumīga atrašanās ārzemēs pati par sevi nav aizliegta vai sodāma jeb noziedzīga darbība.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU